Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises
Senās mūzikas katedras studente23.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Diemžēl pašreizējā situācijā, kurā ir izveidojušās divas “karojošās” puses, šķiet, ka tieši vienai no tām visi līdzekļi ir atļauti – tiesiski vai ne. Nav svarīgi, vai liecības ir patiesas vai ne, vai tās ir sagrozītas vai vispār nekādā veidā neattiecas uz procesiem, kas ir saistītas ar JVLMA un savstarpēji jauc akadēmisko un profesionālo vidi.
Mēs labi zinām, ka ir tapusi vēstule, kura nomelno asoc.prof. Māri Kupču mobingā un bosingā (laikam saprata, ka variants par seksuālo varmācību tomēr “neies cauri”, jo tam nav nekāda pamata un nav arī neviena, kas ko tamlīdzīgu būtu gatavi liecināt). Taču ir tapusi ne vien kolektīva pašreizējo studentu (11 no 13 studentiem to ir parakstījuši), bet arī absolventu parakstīta atbalsta vēstule M.Kupčam.
Līdzās kolektīvajai vēstulei JVLMA ir iesniegtas arī vairākas personīgas atbalsta vēstules M.Kupčam gan no studentiem, gan absolventiem (t.sk. profesionālās mūzikas jomas sadarbības partneriem gandrīz 20 gadu garumā), gan arī katoļu bīskapa. Daudzi ir apliecinājuši savu morālo atbalstu un atzīst, ka apvainojumi ir nepamatoti, taču baidās parakstīt.
Baiļu dēļ arī mēs nevēlamies publiskot parakstījušo personu vārdus, jo pretējā puse un Latvijas „sabiedriskais” medijs veido ļoti lielu spiedienu un pamatīgi apgrūtina darba procesu. Diemžēl no apmelojošās puses tiek veidots ļoti mērķtiecīgs darbs iebiedēšanā. Gadījumā, ja jaunā “politiskā un aizkulišu vadība un tās aktīvisti” tiešām nonāks pie varas, sekos izrēķināšanās ar tiem, kas neatbalstīja “pareizo viedokli”, tāpēc ne esošie studenti, ne arī absolventi nevēlas atklāt savu identitāti, bet stingri nostājas M.Kupča pusē, jo tādu profesionālu un cilvēcisku (nekādā veidā nepārkāpjot robežas!) attieksmi studenti nesaņem nevienā citā katedrā.
Personas, kuras visaktīvāk veido melno kampaņu, ir cilvēki, ar kuriem iepriekš ir šķīrušies ceļi profesionālajā vidē dažādu viedokļu nesakritību dēļ. Bet – tā nav JVLMA! Tie ir profesionāli mūzikas projekti, kuros visi iesaistītie mūziķi saņem atlīdzību! Un pašlaik studiju process tiek pietiekami pamatīgi traucēts arī no mediju puses, kas atļaujas iet iekšā katedras klasē, filmēt, ar kameru “līst” studentiem sejā… klaja neprofesionalitāte un necieņa no mediju puses (LSM)!
Tieši senās mūzikas katedrā studējošie ļoti bieži nonāk ar jau iegūtām augstākajām izglītībām citās JVLMA katedrās, un tas nekādā veidā nav salīdzināms ar to, kāds mobings un bosings ir jāpiedzīvo, piemēram, kordiriģentu vai mūzikas skolotāju katedrās. Bet kāpēc visi klusē par to?! Ir bijis arī vismaz viens iesniegums, taču atbilde ir, ka “nē, nekas tāds nav bijis, neesmu tā teicis”...
Un par skandālu – cik nejauši gan ir tas, ka vienai no studentēm, kura nav parakstījusi atbalsta vēstuli, māte strādā Progresīvo partijas pārstāvētajā Satiksmes ministrijā par sabiedrisko attiecību speciālisti? Vai tā tiešām ir sakritība, ka tieši M.Kupča vārds pirmais tika nopludināts? Cik nejauši ir tas, ka šie uzbrukumi sākās pēc tam, kad tai pašai studentei tika aizrādīts par lekciju apmeklējumu, ka tā nevar turpināt, ja vēlas studēt par valsts budžeta līdzekļiem?
Ir diezgan drošas liecības, ka arī studentu pašpārvalde vēl pirms visiem raidījumiem bija nopludinājusi vismaz trīs uzvārdus, kas figurē “anonīmajās” anketās no studentiem.
Cīnoties par taisnību, tiesiskumu un godīgumu!
Attēlā - "sabiedriskās" Latvijas TV "žurnāliste" Vita Anstrate, kuras rīcību pašlaik izvērtē Mediju ētikas padome.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.