Citadele dod līzingu finansiāli šaubīgai firmai
Kristiāns Starko, Andis Jakovskis, īpaši Pietiek06.02.2011.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Nodokļu maksātāju izglābtās, valstij piederošās bankas Citadele līzinga kompānija naudu mašīnu iegādei aizdod arī uzņēmumiem ar šaubīgiem finanšu rezultātiem. Pati līzinga kompānijas vadība nenoliedz, ka mēdz piešķirt finansējumu arī klientiem, kuru finansiālā situācija nav no labākajām. Privatizācijas aģentūrai kā bankas kapitāldaļu turētājai nav dots uzdevums uzraudzīt, kam īsti tiek dota valsts nauda, un arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) uzskata, ka visiem bankas darījumiem valsts nevar izsekot.
Pēc nodokļu maksātāju izglābtās Parex bankas sadalīšanas tās „labajai” daļai jeb bankai Citadele atcelti ierobežojumi kredītu un līzingu izsniegšanā, un, neskatoties uz to, ka tā ir valstij piederoša banka, Citadele piedāvā arī komerckredītus. Kā rāda Pietiek rīcībā nonākusi informācija, ar īpašu piesardzību kredītu un līzingu piešķiršanā banka un tās līzinga kompānija neaizraujas.
Tā šā gada sākumā ar Citadele līzings finansējumu pie jauna auto tika kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecības firma Sproga. Un ne jau pie šāda tāda auto, bet gan pie Infiniti QX56, kura cena salonā pārsniedz 40 tūkstošus latu. Turklāt, lai šis auto nepaliktu nepamanīts, tā pārvietojas ar ekskluzīvu numura zīmi „Sapnis”.
Kad Pietiek vēlējās noskaidrot, kādām vajadzībām firma šo auto nopirkusi un uz kurieni ar to brauc, pa telefonu sazvanītā grāmatvede izklausījās pārsteigta: „Auto? Es par to nekā nezinu. Mēs vispār pagājušajā gadā bijām gandrīz apturējuši saimniecisko darbību.”
SIA Sproga pērnā gada finanšu dati pagaidām nav publiski pieejami, bet 2009.gada bilance rāda visai bēdīgu ainu. Firmai ir negatīvs pašu kapitāls – mīnus 54 tūkstoši latu. 2009.gadā tā darbojusies vien ar piecu tūkstošu latu apgrozījumu (tātad nepilna astotā daļa no mašīnas vērtības), bet tās zaudējumi bijuši 35 tūkstoši latu. Firma bija aizņēmusies 175 tūkstošus latu, bet kopējā kreditoru summa pārsniedza 210 tūkstošus latu.
Lai gan banka Citadele iepriekš publiski skandinājusi, ka pirms kredīta izsniegšanas rūpīgi izvērtējot katra uzņēmuma stabilitāti, spēju tikt galā ar kredītsaistībām, lai neradītu bankai un klientam jaunus riskus, šis gadījums parāda, ka par līzinga saņēmēja stabilitāti oficiālie skaitļi liek šaubīties.
Turklāt, kad līzinga kompānijai jautā, vai firma, kurai 2009.gadā bija 5400 latu apgrozījums un gadu beidz ar 35 000 latu zaudējumu un 59 tūkstošu latu negatīvu pašu kapitālu, var pretendēt uz Infinity automašīnas iegādi līzingā kompānijā, Citadele līzings un faktorings valdes priekšsēdētājs Valdis Strupčenko atbild izvairīgi: „Tā kā Latvijā ekonomiskā situācija ļoti strauji mainās, tad, izvērtējot iespēju klientam piešķirt līzingu, liela nozīme ir aktuālajiem tekošā gada rādītājiem par klienta finansiālo stāvokli. Ņemot vērā, ka Citadele līzings un faktorings īpašnieka – Bankas Citadele - lielākais akciju turētājs ir Latvijas valsts, mūsu pienākums ir ļoti rūpīgi un atbildīgi izvērtēt finansējuma piešķiršanu klientiem, pozitīvu lēmumu izsniegt līzinga finansējumu mēs pieņemam tikai tad, kad esam pārliecināti par klienta maksātspēju. Praksē ir situācijas, kad, piemēram, klienta esošā finansiālā situācija nav no labākajām, kā tas krīzes laikā mēdz būt, bet klients piedāvā vērā ņemamu pirmo iemaksu un papildus nodrošinājumu, piemēram, maksātspējīgus galvotājus, kas rezultātā var būt pamats pozitīvam lēmumam līzinga izsniegšanai.”
Ekonomikas ministrs Artis Kampars, uzzinot par SIA Sproga piešķirto līzingu Infiniti iegādei, apņēmās painteresēties, kādēļ šāds lēmums pieņemts. Viņš gan uzskata, ka Privatizācijas aģentūrai, kura ir Citadele banka valsts akciju turētāja, nav jāiejaucas katrā kredīta un līzinga darījumā, un tas arī nebūtu iespējams. Tomēr lielu summu piešķiršanu Citadele banka tomēr saskaņojot ar PA. Ja izrādīsies, ka nodrošināšanās ar galvotāju un prāvu pirmo iemaksu nebūs bijusi pietiekama, lai pasargātos no Citadeles iedzīvošanās problemātiskos kredītos, A.Kampars atbildību prasīs no bankas vadības.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
