Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Baklažāns", "jūrnieks", "Kapri" - ja nebūtu zināms, ka valdība otrdien lemj par zaļo gaismu daudzmiljonu darījumam ar valstij piederošās Citadeles bankas pārdošanu, varētu domāt, ka ministri nolēmuši uzspēlēt kādu galda spēli. Ar šādiem un citiem kodētiem nosaukumiem Privatizācijas aģentūra (PA), bankas pārdošanas konsultants Societe Generale un atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) bija paslēpusi pretendentus, kuri iesnieguši finanšu piedāvājumus Citadeles pirkšanai. Pretēji iepriekš prognozētajam veids, kādā izlemšanai tika piedāvāts šis jautājums, neapmierināja vairākus ministrus, tādeļ pārdošanas virzītājiem valdībā uzdots atgriezties ar konkrētu pretendentu un argumentētāciju, kādēļ tas atzīts par labāko.

Lai gan konsultantu un PA sagatavotais un EM virzītais ziņojums ir noslepenots un pat ministri ar tā saturu varēja iepazīties tikai uz vietas, jautājuma izskatīšanas brīdī, Pietiek no informētiem avotiem valdībā noskaidroja, ka pretendentu piedāvātās summas, par kādu viņi gatavi pirkt Citadele banku, ir amplitūdā no 90 līdz 140 miljoniem eiro.

Starp atlasītajiem pretendentiem pēc vairāku avotu teiktā, ir AS Norvik banka, piedāvājums, aiz kura stāv kāda ASV banka un pašmāju kapitāls, kura izcelsme meklējama ātro kredītu biznesā, un krievu miljardieris, AS Latvijas Balzams pastarpināts īpašnieks Jurijs Šeflers.  Viņa kontrolētajai S.P.I. Group pastarpināti pieder gandrīz 90% AS Latvijas Balzams kapitāldaļu.

Vairāki ministri valdības sēdes slēgtajā daļā iebilduši, ka viņiem sniegtā informācija ir nepietiekama atbildīga lēmuma pieņemšanai. Lai gan Privatizācijas aģentūras vadītājs Ansis Spridzāns pēc valdības sēdes apgalvoja, ka ziņojumā nepieciešami vien redakcionāli precizējumi un valdības kavēšanās šodien pieņemt lēmumu nav tulkojams kā noraidījums, vairāku ministru Pietiek neoficiāli teiktais liecina par pretējo. Vairāki ministri valdības sēdes slēgtajā daļā iebilduši, ka viņiem sniegtā informācija ir nepietiekama atbildīga lēmuma pieņemšanai.

Tādēļ valdība PA un pārdošanas konsultantam devusi uzdevumu atgriezties ar ziņojumu, kurā būtu minēts viens pretendents, kā arī pamatojums, kādēļ tas atzīts par pieņemamāko. Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā virzītais ziņojums paredzējis "zaļās gaismas" došanu sarunu turpināšanai ar trim iespējamiem pretendentiem.

Minētais ASV finanšu kapitāls, kas stāv aiz viena no piedāvājumiem, ir Ņujorkā bāzētā privātā kapitāla firma Ripplewood Holdings LLC, kura dibinātājam Timam Kolinsam piedēvē sakarus ASV politiskajās aprindās un draudzību ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un iespējamo kandidāti ASV prezidenta amatam Hilariju Klintoni. Tomēr par sarunu procesu informēti avoti Pietiek negribīgi apstiprinājuši, ka pretendents no ASV ir piekritis darījumā iesaistīties kopā ar Latvijas finanšu kapitālu. Neoficiāli zināms, ka tā izcelsme meklējama ātro kredītu biznesā un ASV investora vārdā ar politiķiem un banku uzraugiem neoficiāli komunicējis ar nebanku kreditētāju zīmolu īpašnieku AS 4 finance vismaz pagātnē saistītais Māris Martinsons. 

Tieši Norvik bankas atrašanās pretendentu lokā ir iemesls, kādēļ premjere Laimdota Straujuma (Vienotība), sākoties valdības sēdes slēgtās daļas jautājumam par Citadele bankas pārdošanu, sevi atstatījusi no lēmuma pieņemšanas un visu garo diskusijas laiku klusējusi, Pietiek apstiprināja kāds sēdes dalībnieks. Valdības vadītāja to pamatojusi ar nevēlēšanos, lai par lēmumu tiktu izteiktas šaubas, ka tas tapis interešu konflikta situācijā. Proti, Straujumas dēls Ģirts Straujums, kā Pietiek jau rakstījis, ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā.

Tomēr premjeres lēmums sevi atstatīt no jautājuma skatīšanas raisa jautājumu, kā Straujuma ieguvusi informāciju par viņas dēla pārstāvētās bankas atrašanos pretendentu lokā. Vairāki ministri Pietiek noliedza, ka kaut vai mutiski būtu informēti par to, kādi pretendenti patiesībā slēpjas aiz kodētajiem nosaukumiem.

Citadeles bankas pārdošanas process pēdējā laikā tiek forsēts, par ko liecina arī tas, ka pārdošanas procesa rīkotājiem - Privatizācijas aģentūrai un Societe Generale - bija tikai četras darbadienas, lai izvērtētu iespējamo pircēju iesniegtos piedāvājumus. Proti, pretendentiem savi piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 10. jūnija darbdienas beigām, kas nozīmē, ka jautājums līdz izlemšanai valdībā nonācis kalendārās nedēļas laikā.

Starp kopumā pieciem saņemtajiem piedāvājumiem bijis arī kāds neatšifrēts pircējs, aiz kura saskatītas Citadele bankas kādreizējo akcionāru, Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iespējamās intereses un kapitāls, atzina kāds valdības loceklis, uzsverot, ka "mums ir svarīgi zināt, lai caur šo darījumu bankā neatgriežas bijušie īpašnieki". Kā zināms, Citadeles bankas bijušo īpašnieku pieļautās kļūdas, kas noveda pie Parex bankas pārņemšanas un par ko "samaksāja" valsts, radīja ilgstošu satricinājumu Latvijas finanšu situācijā.

Īpatnējie pretendentiem dotie segvārdi un pretrunīgi vērtēto lobistu loks, kas pēdējos mēnešos aizkulisēs runāja potenciālo pircēju vārdā, Citadele bankas pārdošanas procesam piešķīra sliktu gaismu. Augstistāvoši ierēdņi Pietiek pēdējās nedēļās izteikuši versijas, ka savādie segvārdi (piemēram, Capri, Nevy, Silver, Eggplant, Olive, Red), iespējams, ir pārdošanas procesa kārtotāju žargons, kas cēlies arī no ofšoru nosaukumiem, aiz kuriem slēpjas pretendenti.

Privatizācijas aģentūras pārstāvis Vladimirs Loginovs, nekomentējot konkrētas detaļas, Pietiek apgalvoja, ka kodētu nosaukumu došana pretendentiem esot ierasta prakse, parasti tās esot burtu un kārtas skaitļu kombinācijas. Konkrētās, pēc viņa vārdiem, izvēlējies konsultants Societe Generale. Arī galvenā banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis, kura institūcijai būs jādod gala vārds par Citadele banka pārdošanu konkrētam pretendentam, Pietiek uzsvēra, ka pretendentu nosaukumu šifrēšana nav nekas neparasts. FKTK, kad lēmums nonāks līdz tai, izvērtēšot gan pircēja reputāciju, gan kapitāla izcelsmi un patiesos īpašniekus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...