Citskovskim nepieciešams mēnesis „informācijas papildu apstrādei”, lai norādītu interneta vietnes adresi
PIETIEK30.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pašreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis bieži mēdz runāt par valsts pārvaldes efektivizēšanu, realitāte ir cita, - Pietiek rīcībā esošā oficiālā vēstulē Citskovskis visā nopietnībā apgalvojis, ka gandrīz mēnesis laika un „informācijas papildu apstrāde” viņa vadībā esošajai iestādei bijusi nepieciešama, lai norādītu interneta vietnes adresi, kur atrodami pašas Valsts kancelejas pētījuma rezultāti.
„Ņemot vērā, ka informācijas apstrādei bija nepieciešama papildu apstrāde, atvainojamies par starpatbildes nesniegšanu noteiktajā termiņā,” – šādi Citskovskis oficiālā vēstulē skaidrojis iemeslus, kāpēc uz 10. jūnijā nosūtītu informācijas pieprasījumu viņa vadītā iestāde atbildi sniegusi tikai 6. jūlijā.
Taču daudz interesantāk ir tas, kas tieši bija tā informācija, kuras „papildu apstrādei” Valsts kancelejā ir bijis nepieciešams gandrīz mēnesis. Valsts kancelejai bija pieprasītas ziņas par tās veiktas valsts iestāžu darbinieku aptaujas rezultātiem, un izrādījās, ka mēnesi ilgās „papildu apstrādes” laikā šī Citskovska vadītā iestāde noskaidrojusi, ka šie rezultāti ir atrodami... tās mājas lapā.
„Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījumu par Valsts kancelejas 2018.gadā rīkotās valsts iestāžu darbinieku aptaujas rezultātiem, vēlamies norādīt, ka iesaistīšanās aptaujas rezultāti ir ievietoti Valsts kancelejas tīmekļvietnē (sadaļa “Cilvēkresursu attīstības politika - Pētījumi”), tādējādi nodrošinot iespēju ar rezultātiem iepazīties gan sabiedrībai, gan aptaujas mērķauditorijai - valsts pārvaldes darbiniekiem,” – šādi Citskovskis rezumējis „papildu apstrādes” rezultātus.
Tiesa, tā kā visa informācija, kas iestādes vēstulē minēta, atbildot uz informācijas pieprasījumu, izrādījās norāde uz konkrētu interneta vietni, pašlaik Citskovskim būs jāsniedz oficiāls skaidrojums saistībā ar dažiem papildu jautājumiem:
1) kāda tieši „papildu apstrāde” bija nepieciešama pieprasītajai informācijai?
2) kura iestādes amatpersona veica un apstiprināja novērtējumu, ka pieprasītajai informācijai nepieciešama šāda „papildu apstrāde”?
3) kādu tieši iemeslu dēļ šī „papildu apstrāde” nebija paveicama divu nedēļu termiņā?
Pat, ja pieņem, ka arī atbildēm uz šiem jautājumiem Citskovska vadītajai iestādei būs vajadzīga „papildu apstrāde”, drīzumā šai informācijai vajadzētu tikt sniegtai, un tad par to informēs arī Pietiek.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta informācija, pērn Citskovska atalgojums mēnesī ir bijis vidēji vairāk nekā 3800 eiro mēnesī.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.