Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reaģējot uz mediju grupas "TV3 Group" 19.martā izsūtīto atklāto vēstuli saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) lēmumu ārkārtējās situācijas laikā būtiski izmainīt LTV1 programmas plānojumu, LTV vēlas vēlreiz uzsvērt - šīs izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu vēl ātrāku sabiedrības informēšanu un vēl saprotamāk izskaidrotu notiekošo Latvijā un pasaulē, kas ir vistiešākais sabiedriskās televīzijas uzdevums.

Sabiedriskā televīzija nekad nepakārtos savu darbu komercmediju interesēm un nestrādās pēc atlikuma principa - mūsu prioritāte ir sabiedrības informēšana un tas, kā tiek plānota LTV programma, ir atkarīgs no sabiedrības vajadzībām. LTV ārkārtējās situācijas apstākļos katru dienu nodrošina četrus pilnvērtīgus ziņu izlaidumus darba dienās un divus brīvdienās LTV1, kā arī ziņas krievu valodā LTV7, kā arī nepārtraukti reaģē un veic izmaiņas programmā, iekļaujot tiešraides ar atbildīgo institūciju un valdības paziņojumiem un preses konferencēm. Tādējādi tiek nodrošināta vispusīga sabiedrības informēšana par norisēm Latvijā.

Veicot izmaiņas LTV1 plānojumā, LTV labi apzinājās tiešo konkurenci, kas rodas, sākot vakara galveno ziņu izlaidumu vienlaikus ar TV3 ziņām, tomēr mediju grupas "TV3 Group" pārmetumi sabiedriskajai televīzijai ārkārtējās situācijas laikā neiztur kritiku. Ir skaidrs, ka LTV vakara ziņu izlaiduma ētera laika maiņa ir radījusi gan pozitīvu auditorijas reakciju, gan jautājumus, tomēr mēs uzskatām, ka konkurējošās komercmediju grupas argumenti nav pamatoti.

Pirmkārt, kā jau minēts "TV3 Group" vēstulē, sabiedrībai ārkārtējās situācijas laikā īpaši būtiska ir kvalitatīva, daudzveidīga, plaša un uzticama informācija. Tieši to nodrošina sabiedriskā televīzija, mainot vakara ziņu izlaiduma ētera laiku - informē operatīvi (pārceļot raidījumu pusstundu ātrāk) un visaptveroši (pagarinot ziņu izlaiduma garumu), tādējādi tieši kalpojot sabiedrības interesēm.

Otrkārt, vēlamies atgādināt, ka tieši konkurējošā mediju grupa regulāri veikusi ētera plānošanu tā, lai veicinātu auditorijas sašķelšanos, tādējādi sašaurinot skatītājam vienlaikus pieejamo ētera laiku. Tā ir bijis gan gadījumā ar televīzijas kanāla LNT rīta ziņu izlaidumu, lemjot to sākt pusstundu ātrāk par LTV "Rīta Panorāmu", gan gadījumā ar vakara ziņu izlaidumu - agrāk TV3 ziņas sākās plkst. 19.00, bet tikai no šī gada sākuma ir pārceltas uz plkst. 20.00 - tuvāk "Panorāmas" tradicionālajam ētera laikam. Tāpat no šī gada sākuma TV3 darba dienās plkst. 18.00 ieplānotas "TV3 ziņas īsumā", kas sākas vienlaikus ar LTV1 Dienas ziņām, kas šajā laikā plānotas vēsturiski.

Treškārt, Latvijas Televīzija uzskata, ka mediju grupas pārmetumi ir neētiski. Pētījumu kompānijas Kantar TNS dati, kuros salīdzināti 2019. un 2020.gada reitingu rādītāji televīzijas ziņām latviešu valodā visos kanālos, kuros pieejamas ziņas latviešu valodā, liecina, ka 2020.gada janvārī un februārī tās piedzīvojušas kritumu 28% apjomā (skatītāju skaits tūkstošos), salīdzinot ar 2019.gada janvāri un februāri. Mediju grupai, kas smagi iedragājusi Latvijas mediju vidi, pieņemot lēmumu likvidēt kanāla LNT ziņu dienestu (pieredzes bagātāko komerctelevīziju ziņu dienestu Latvijā), nav tiesību šajā situācijā kaut ko pārmest sabiedriskajai televīzijai, sabiedrības interesēs veiktas programmas izmaiņas dēvējot par "informatīvās telpas sašaurināšanu".

Latvijas Televīzijas finansējums arvien ir viens no viszemākajiem visā Eiropā. Šajā situācijā, kad Covid-19 radītās krīzes dēļ sarūk reklāmas ieņēmumi un paralēli Latvijas Televīzija gatavojas iziešanai no reklāmas tirgus bez atbilstoša finansiālās "drošības spilvena", mēs ļoti labi saprotam vietējā satura ražošanas apdraudējumu. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Latvijas Televīzijas satura mērķi kā lineārajā, tā digitālajā vidē atšķiras no komercmediju satura mērķiem. "Mēs esam pateicīgi mūsu auditorijai par uzticību un prasīgumu, un skaidri apzināmies, ka mūsu uzdevums ir piedāvāt visaugstākās kvalitātes saturu visai sabiedrībai - neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, nodarbošanās un citiem parametriem. Izdarot izmaiņas, mūsu mēraukla ir tikai un vienīgi sabiedrības intereses," uzsver Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Rita Ruduša.

Latvijas Televīzija turpinās rūpīgi ieklausīties auditorijas vēlmēs un vajadzībās un veiks nepieciešamās izmaiņas arī turpmāk. Mēs esam pateicīgi skatītājiem, kuri novērtē LTV radīto saturu, un vēlreiz vēlamies atgādināt - sabiedriskās televīzijas uzdevums ir uzrunāt pilnīgi visu sabiedrību. Ārkārtējās situācijas apstākļos tas ir sarežģīts uzdevums, bet mēs to darām ar vislielāko atbildības sajūtu pret ikvienu sabiedrības locekli, jo no LTV darba ātrums un kvalitāte vistiešākajā veidā ietekmē sabiedrības spēju pasargāt sevi šā brīža grūtībās.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...