Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu
Latvijas Raidorganizāciju asociācija07.10.2020.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu! Tas nav skaļš vai kliedzošs virsraksts - tā ir realitāte. To apliecina mediju lietošanas statistika un reklāmas līdzekļu aizplūšana uz citu valstu medijiem.
Latvijas mediju veidotā satura nozīmi demokrātiskā sabiedrībā un Latvijas drošības nodrošināšanā uzsver arī valsts prezidents Egīls Levits. Viņš ir norādījis, ka informatīvā politika ir ārkārtīgi svarīga ģeopolitisku iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, ka Latvijā lasītāju, klausītāju un skatītāju skaits nav pārmērīgi liels. Līdz ar to viņš atzīst, ka tā ir pat demokrātijas prasība, lai valsts izveidotu sistēmu, kas nodrošina Latvijas skatītājam, lasītājam, klausītājam pietiekamu kvalitatīvas informācijas klāstu neiejaucoties saturā.
Globālās situācijas dēļ, kad sociālie tīkli un ārvalstu digitālās platformas pārņem informatīvo telpu un reklāmas tirgu laikā, kad ievērojamus zaudējumus rada COVID-19 krīze, Latvijas komercmediji zaudē finansiālo stabilitāti, un rodas reāls apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai. Tāpēc līdzās sabiedriskajiem medijiem arī komercmedijiem ir nepieciešams finansiāls valsts atbalsts.
Latvijas medijiem pieejamais reklāmas tirgus jau desmit gadus, katru gadu ir zaudējis vairāk nekā 50 miljonus EUR, un šos līdzekļus šobrīd iegūst citu valstu mediji. COVID-19 krīze ir radījusi vēl papildu triecienu tā jau trauslajai Latvijas informatīvajai telpai, Latvijas medijiem atņemot vēl 15-20 miljonus EUR 2020.gadā. Šādos apstākļos Latvijas mediju iespējas ir ierobežotas.
Mediju krīzes apstākļos Latvijas komercmediji vairs nevarēs nodrošināt vietējā satura veidošanu pietiekamā apjomā un kvalitātē. Bet informatīvajā telpā ir daudz un būs vēl vairāk alternatīva satura. Pastāv reāli draudi, ka Krievijas mediji Latvijas informatīvajā telpā kļūs vēl ietekmīgāki un kaimiņzemes redaktori turpmāk noteiks mūsu kultūras un sociālās prioritātes, kā arī centīsies graut Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju, stabilitāti, veidojot sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā.
Latvijas mediji ir spēcīgākais instruments cīņā par Latvijas informatīvās telpas uzturēšanu ar kvalitatīvu vietējo saturu. Tādēļ Latvijas mediji sadarbībā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju lūdz valdības un Saeimas izpratni par Latvijas informatīvās telpas apdraudējuma nopietnību un lūdz nekavējoties nodrošināt informatīvās telpas aizsardzību, piešķirot komercmedijiem nepieciešamos līdzekļus vietējā satura veidošanai 2021.gadā.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
