Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Haralds Barviks, SIA GRK direktors, NRA

05.10.2019. 13:53

Demokrātiskā un tiesiskā valstī, kur arī pati valsts atsevišķās nozarēs nodarbojas ar uzņēmējdarbību, svarīgs priekšnosacījums nozares veiksmīgai attīstībai ir godīga un uz vienādiem konkurences noteikumiem balstīta darbība.

Šī un varbūt kādu citu nezināmu iemeslu dēļ tika izveidota valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži (LVM), kas savulaik deklarēja saukli – Meža dienests nedrīkst pats sagatavot un pārdot cirsmas, tādējādi pārņemot virkni šīs institūcijas pienākumus. Diemžēl, radot LVM, situācija ir kļuvusi vēl sliktāka – ir radīts ļoti vāji kontrolēts uzņēmums, kas pats sagatavo, pats cērt un pats nodarbojas ar sortimentu tirdzniecību. Piedevām LVM darbību neviens neuzrauga un neizvērtē, – ar iekšējo auditu nodarbojas pati akciju sabiedrība, sakot: "Pats daru, pats kontrolēju." LVM uzraudzība ir ļoti būtiska, jo tikai tādā veidā ir iespējams panākt, lai valsts gūtu pēc iespējas lielāku labumu no akciju sabiedrības darbības. Tomēr pašlaik visā valsts teritorijā cirsmu fonds tiek sagatavots ar iztrūkumu, tādējādi tiek apkrāpti gan meža nozarē darbojošies uzņēmumi, gan pati valsts. Ja valsts ir nolēmusi saglabāt daļu meža resursu savās rokās, par tās pienākumu kļūst resursu likumīgas izmantošanas uzraudzība un nodokļu iekasēšana, nevis nodarbošanās ar saimniecisko darbību, kas ir uzskatāma par tirgus kropļošanu. Latvijā pašlaik daudzās nozarēs notiek privatizācija, savukārt valsts mežos ir vērojama monopolizācija, kas tiek īstenota ar Zemkopības ministrijas lēmumu. Monopolizācijas un apaļkoku piegāžu modeļa pamatojums – LVM iespējamais peļņas pieaugums. Tās ir pilnīgas muļķības, jo no visiem meža izstrādātājiem iekasētie nodokļi daudzkārt pārsniedz LVM fiksētos maksājumus, turklāt LVM izveidojoties par monopolu un attīstot šo modeli, daudzi privātie mežizstrādes uzņēmumi būs spiesti pārtraukt savu darbību. Vēl jo vairāk – arī fiksētais maksājums, kā arī citi LVM maksājumi ir mežistrādes uzņēmumu nopelnītā nauda, kuru starpnieks LVM pasniedz kā savas darbības augļus. Interesanti, kur šī nauda paliek? Par nelietderīgu naudas izlietošanu liecina kaut vai fakts, ka LVM regulāri trūkst līdzekļu meža infrastruktūras attīstīšanai. Bet savādi, ka tikai to meža ceļu iekārtošanai, kuri ir paredzēti privāto mežizstrādes uzņēmumu lietošanai. Piemēram, vietās, kur tiek īstenots apaļkoku piegāžu modelis, meža ceļu uzlabošanai un iekārtošanai naudas pārsvarā pietiek. Arī par medību platību nomu iekasētā nauda mistiski pazūd kopējā LVM naudas katlā, un, ja noteikti naudas līdzekļi tomēr nonāk atpakaļ, tad tikai LVM saimniecībās. Citu teritoriju attīstība akciju sabiedrībai nerūp. LVM neizprotamā kārtā vienmēr atrodas privileģētā stāvoklī, – arī par koksni meža resursu izmantošanā iesaistītie uzņēmumi ir spiesti veikt maksājumu uz priekšu, savukārt LVM par to var norēķināties pēc koksnes izstrādes vai arī par to nav jāmaksā vispār. Tas ir kuriozs, kas nekur citur nav sastopams. Šo un vēl citu nesakārtoto lietu rezultātā valsts budžetam aiziet garām lielas naudas summas, bet, ko lai dara – arī starpniekam ir jādzīvo, vai ne?..
Pašreizējais apaļkoku piegāžu modelis ir tikai instruments LVM savtīgo interešu īstenošanai. Šo interešu vārdā tad arī tiks likvidētas 5000 darbavietas, kavēta meža infrastruktūras attīstība un radīts kārtējais Latvenergo vai Latvijas kuģniecība. Jautājums – kas aiz tā slēpjas? Varbūt ir jābeidz spēlēt paslēpes un izlikties, ka viss ir kārtībā, un ir pienācis laiks izvilkt uz skatuves pelēkos kardinālus, kuri visas šīs nekrietnības virza politiskā līmenī, cerēdami valsts vārdā iegūt nozari savā īpašumā vai pārpārdot kādam kaimiņzemēs!

Atbildēt

!

05.10.2019. 13:43

Koruptīvie darījumi tiek noslēpti aiz komercdarījumiem (J.Bordāns)

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...