Iesaki rakstu: 
Valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), kuras konkursā nule uzvarējusi firma ar ofšorā reģistrētiem īpašniekiem, valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš piekrīt: tas var radīt šaubas par caurspīdīgumu, tomēr Publisko iepirkumu likums neparedz šādu pretendentu izslēgšanu. Līdz ar to neesot pamata neslēgt līgumu ar vienu no trim CSDD atklātajā konkursā par informatīvo materiālu izgatavošanu un piegādi uzvarējušajām firmām - SIA Mellis grupa, kuras patiesie īpašnieki slēpjas aiz Māršala salās reģistrētas kompānijas Black Honey. 80 000 latu vērtais līgums paredz, ka turpmāko trīs gadu laikā notiks cenu aptaujas starp trīs uzvarējušajām firmām par atsevišķu drukas darbu veikšanu.
Formāli Publisko iepirkumu likums neliedz uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem pretendēt ofšoros reģistrētām kompānijām, kas rada korupcijas riskus, jo aiz tām var slēpties ar pasūtītāju tieši saistītas personas. „Piekrītu, ka gadījumā, ja iepirkumā piedalās pretendents, kura īpašnieki ir reģistrēti ārvalstīs, var rasties šaubas par atklātību un caurspīdīgumu, taču Publisko iepirkumu likums neparedz šādu pretendentu izslēgšanu, un man nav pamata atteikt noslēgt līgumu, ja iepirkumu komisija viņu atzinusi par uzvarētāju un piedāvājums atbilst visām normatīvo aktu un CSDD izvirzītajām prasībām. Pretējā gadījumā man būtu jāpārkāpj likums,” Pietiek skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
CSDD atklātais konkurss ticis organizēts atbilstoši Latvijā pastāvošajiem likumdošanas aktiem, un par uzvarētājiem noteikti pretendenti ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Visi pretendenti, arī SIA Mellis grupa, ir Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kuri nodokļus un algas maksā atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, ko apstiprina viņu iesniegtās izziņas. Līdz ar to nav patiess apgalvojums, ka CSDD pirks informatīvos materiālus no ofšora, uzskata Lukstiņš.
Formāli SIA Mellis grupa ir reģistrēta Latvijā, tomēr saskaņā ar Lursoft informāciju ofšorā - Māršala salās ir reģistrēta kompānija, kurai tā simtprocentīgi pieder. Tomēr arī gadījumā, ja piedāvājumu iesniegtu kāds ārvalstīs reģistrēts uzņēmums, tas nebūtu pamats, lai viņu izslēgtu no dalības konkursā, atzīst Lukstiņš.
SIA Mellis grupa vienīgais valdes loceklis saskaņā ar Lursoft informāciju ir Bruno Mellis. „Nezinu un zināt negribu, šīs lietas kārtoju caur juristu,” uz jautājumu, kas ir viņa vadītā uzņēmuma patiesie īpašnieki, Pietiek atbild Mellis. „Jūs jau zināt, kā ofšorkompānijas tiek reģistrētas – mums ir zināms tikai juridiskais pārstāvis šeit, Rīgā. Mēs darbojamies kā uzņēmums šeit, atbilstoši visiem Latvijas Republikas uzņēmējdarbības noteikumiem, maksājam šai valstij nodokļus ļoti korekti un godprātīgi, es uzskatu, ka tam nav nekādas nozīmes, kur tā ir reģistrēta,” uzskata Mellis. Kompānija līdz 2009. gada novembrim piederējusi viņam, bet tad sākušās finanšu problēmas: pasūtījumi gājuši mazumā, apgrozījums krities, bijušas kredītsaistības, nācies atlaist darbiniekus. Jaunais īpašnieks esot nokārtojis visas parādsaistības.
CSDD pasūtījums nav vienīgais valsts vai pašvaldības pasūtītājs, kas pircis Mellis grupas pakalpojumus. Aizvadītajā gadā firma veikusi iespieddarbus Jūrmalas pašvaldībai. Pērn firma arī piedalījusies CSDD konkursā, bet neesot uzvarējusi.
CSDD atklātā konkursā izvēlējies trīs uzņēmumus, kuriem pasūtīs informatīvo materiālu izgatavošanu un piegādi – SIA DUE, a/s Licorice Printing Factory un SIA Mellis grupa, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Līgumcena ir 80 000 latu.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
