Dabas aizsardzības pārvalde: Sarkanajā grāmatā iekļautos pelēkos roņus vislabāk pētīt, viņus nošaujot
Imants Liepiņš09.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizsargājami, izmirstoši roņi “zinātniski jāpēta” ar nošaušanu – tā izriet no atļaujas, ko izsniegusi Dabas aizsardzības pārvalde, kuras darba mērķis līdz šim bija dabas aizsardzības īstenošana Latvijā.
27. janvārī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsniegusi atļauju šaut roņus, turklāt līdz šī gada beigām paredzēts “zinātniskās pētniecības nolūkos” nošaut nevis vienu vai dažus, bet uzreiz divdesmit pelēkos roņus.
Jāatgādina, ka Baltijas jūrā dzīvo pelēkie un pogainie roņi, turklāt abas sugas ir aizsargājamas – mūsu valstī tās ir iekļautas oficiālajā aizsargājamo sugu sarakstā. Pēdējos gadu desmitos roņiem pie mums klājas īpaši grūti – ne tikai Baltijas jūras relatīvi augstā piesārņojuma, bet arī klimata pārmaiņu dēļ, jo roņi savus mazuļus laiž pasaulē ziemā uz ledus, kur tie pavada dzīves pirmās nedēļas, līdz iemācās peldēt, taču temperatūras pieauguma dēļ arvien retāk mūsu krastos jūru sedz kārtīgs ledus, kas līdz martam spēj noturēt roņu mātītes un mazuļa svaru.
6. februārī par pieņemto lēmumu šaut Sarkanajā grāmatā ierakstītus, apdraudētus jūras dzīvniekus tika publiski paziņoti šādi fakti:
“Zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, četrās piejūras pašvaldībās atļauts iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus), liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) izsniegtā atļauja.
DAP informē, ka, pamatojoties uz Medību likuma 11. pantu, kā arī Ministru kabineta noteikumiem, DAP 27. janvārī izsniedza Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtam “BIOR” […] atļauju, kurā teikts, ka no šā gada 27. janvāra līdz 31. decembrim zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, atļauts iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus).
Pelēko roņu indivīdu ieguve, izmantojot medību ieročus, atļauta Salacgrīvas piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Saulkrastu novada piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Tukuma novada piekrastes ūdeņos, Ķesterciemā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Talsu novada piekrastes ūdeņos, Mērsragā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā.”
Tā kā nekāda detalizēta informācija nav pieejama, ir sagatavoti jautājumi DAP par šī lēmuma pamatojumu un nepieciešamību, par ko kļūs zināms pēc atbilžu saņemšanas.
Situācija savā būtībā ir tikpat absurda kā Japānas valdības finansētā daudzu vaļu sugu slaktēšana pie Antarktīdas krastiem, kam tiek izmantoti Japānas valstij piederoši kuģi, aizbildinoties ar “vaļu ieguvi zinātniskās pētniecības nolūkiem” – vaļi tiek sašauti ar sprāgstošām harpūnām un uzvilkti uz pārstrādes kuģa, kur zinātnieku uzmanības vietā tos sagaida pārtapšana ekskluzīvās delikatesēs.
Pret šo rīcību daudzus gadus cīnās brīvprātīgā organizācija “Sea Shepherd Origins”, kas ar atbalstītāju sagādātiem kuģīšiem fiziski traucē japāņiem iznīcināt vaļus, neļaujot piepildīt pašpasludinātās “ikgadējās kvotas” — aktīvistu cīņa ir tik sekmīga, ka vairāku sezonu garumā japāņiem neizdevās nogalināt nevienu pašu vali, savukārt citus gadus no ieplānotā daudzuma izdevies noslaktēt vien dažus procentus.
Lai attaisnotu apdraudēto sugu nogalināšanu, Japāna jau daudzus gadu desmitus apgājusi starptautisko moratoriju, kas paredz pilnīgu vaļu medību aizliegumu visā pasaulē, aizbildinoties tieši ar “zinātnisko pētniecību” – vaļu medību flote formāli palikta zem kāda “pētniecības institūta”, kurš realitātē pārdod gaļu vairumā. Šis “pamatojums”, kurš izpelnījies vispārēju starptautisku izsmieklu un ko 2014. gadā par nepatiesu atzina Starptautiskā Justīcijas tiesa Hāgā, uzdodot nekavējoties izbeigt tamlīdzīgas darbības, tagad tiek izmantots arī Latvijā, lai attaisnotu pelēko roņu šaušanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
