Iesaki rakstu: 
To, ka politiķi maina viedokļus atkarībā no pašlabuma vēju virziena, mēs zinām un ar to jau esam samierinājušies. To, ka ārsti var apmest kažoku, – pie tā gan vēl īsti neesam pieraduši. Bet ir pienācis laiks. To signalizē pneimologa Dr.med. Alvila Krama spējā viedokļa maiņa par elektronisko cigarešu kaitīgumu.
Šo gadījumu varētu arī nepieminēt, ja vien aiz parasto cigarešu, elektronisko cigarešu, to sastāvdaļu, kā arī aiz nikotīna plāksteru un košļājamo, sūkājamo un citādi organismā uzņemamo nikotīna vielu izstrādājumu ražotāju mugurām vaiga sviedros nestrādātu lobiju grupas. Viņu mērķis - vienam otra nozari sabiedrības acīs padarīt vairāk vai mazāk kaitīgu un aizliedzamu.
Viss ir pareizi - lobiju darbība nav aizliegta. Bet rodas jautājums, kādēļ šajā jomā iesaistās dakteri? Tādējādi tas nozīmē, ka vienā dienā mēs no daktera varam sagaidīt vienu diagnozi, bet jau nākamajā dienā citu. Un šis citas diagnosticētās slimības ārstēšanā vajadzēs izmantot jau pavisam citu lobiju pārstāvēto ražotāju medikamentus un iekārtas. Vai tiešām medicīnā galvenais ir nevis pacientu veselība, bet gan slimības ārstēšanas process, no kura tik daudzas iesaistītās puses gūst labumu?
Tālajā 2015. gadā dakteris Krams izdevuma arsts.lv publikācijā “Vēlreiz par tabakas smēķēšanu” (https://arsts.lv/jaunumi/velreiz-par-tabakas-smekesanu) analizē elektronisko cigarešu smēķēšanas kaitīgumu jeb, precīzāk, nekaitīgumu. Dakteris, profesors Krams raksta: “Elektronisko cigarešu jeb e-cigarešu jautājums nav tik skaidrs. Eiropas Komisijai, Pasaules Veselības organizācijai, ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei un citām institūcijām ilgstoši bija grūtības definēt skaidru attieksmi pret e-cigaretēm.
No vienas puses, tās satur atkarību izraisošu vielu – nikotīnu (ar attiecīgu šāda biznesa veida novērtējumu), no otras puses, lietojot e-cigaretes, nenotiek degšanas process un no toksisko, kancerogēno vielu aspekta to lietošana ir daudzkārt nekaitīgāka nekā, piemēram, cigarešu smēķēšana. Vēl vairāk to var attiecināt uz ietekmi uz apkārtējiem. Ja kāds no maniem pacientiem nu nekādi nevar atmest smēķēšanu, tad iesaku pāriet uz e-cigaretēm.”
Šķiet, kur nu vēl pārliecinošāk. Pārejot uz e-cigarešu smēķēšanu, ātri vien atkarībai no parastajām tiks pielikts punkts.
Taču pēc astoņiem gadiem, 2023 gada sākumā, brīdī kad Saeimā iedegās debates “par” un “pret” elektronisko cigarešu pieejamības ierobežojumiem, žurnālā “Veselība” parādījās diametrāli pretējs daktera Krama viedoklis. Izrādījās, dakteris Krams ir sapratis, ka arī elektroniskās cigaretes ir tik pat kaitīgas kā parastās.
Žurnālists dakterim vaicā “Profesor, bieži tiek apgalvots, ka elektroniskās cigaretes ir mazāk kaitīgas un palīdz atmest smēķēšanu. Idejas aizstāvji citē Anglijas Sabiedrības veselības 2015 gadā publicēto pierādījumu pārskatu kurā secināts, ka e-cigarešu smēķēšana ir par 95% mazāk kaitīga veselībai nekā tabakas pīpēšana?”
Krams atbild: “Zināt, tā pati aģentūra pirms kādiem 15 gadiem apgalvoja, ka e-cigaretes ir tikpat kaitīgas kā kafija. Atšķirībā no klasiskajām cigaretēm par elektroniskajām ir salīdzinoši maz pētījumu, turklāt pirmos veica vai apmaksāja tabakas industrija, tādēļ šis slēdziens lielā mērā balstījās uz tendencioziem rezultātiem. Turklāt jaunākās paaudzes e-cigarešu toksicitāte ir būtiski augstāka.
Patlaban šī aģentūra vairs nemin konkrētus skaitļus un uzsver, ka nepieciešami ilgāk nekā 12 mēnešu periodā veikti pētījumi. Problēma ir tā, ka šodien mēs nezinām, kādas būs elektronisko cigarešu smēķēšanas sekas pēc 30-40 gadiem. Tāpēc labāk balstīsimies uz Pasaules Veselības organizācijas, Veselības ministrijas un citu kompetentu iestāžu viedokli. Vairāk nekā 40 valstīs pasaulē e-cigaretes ir jau aizliegtas, tai skaitā Japānā un Indijā. Gan klasisko cigarešu un cigāru, gan elektroniski karsējamās tabakas un e-cigarešu jeb tā saukto veipu un saltiņu lietošana - tā visa ir smēķēšana!”
Dīvaini, ka profesors nepiemin vairāku valstu gluži pretējos lēmumus – piemēram, Jaunzēlandes, Anglijas vai Kanādas, kur elektroniskās cigaretes ne tikai netiek aizliegtas, bet gluži otrādi, atbilstoši paša Krama 2015. gadā paustajam viedoklim tiek uzskatītas par labu veidu, kā atmest smēķēšanu.
Bet jautājums jau šoreiz nav par smēķēšanu. Jautājums ir par to, kādi apstākļi likuši dakterim mainīt viedokli? Uz to gan skaidras atbildes nav. Ir vienīgi norādes viņa paša šī gada izteikumos žurnālā “Veselība”.
Dakteris, norādot, ka elektroniskās cigaretes nekam neder, dod mājienu - smēķēšanas atmešanai lieliski der nikotīna plāksteri un košļājamās gumijas. “Vairāk tādu, kam patiešām izdevās atteikties no smēķēšanas, ir kontrolgrupās, kas lieto nikotīna plāksterus vai košļājamās gumijas,” saka dakteris Krams.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
