Iesaki rakstu: 
To, ka politiķi maina viedokļus atkarībā no pašlabuma vēju virziena, mēs zinām un ar to jau esam samierinājušies. To, ka ārsti var apmest kažoku, – pie tā gan vēl īsti neesam pieraduši. Bet ir pienācis laiks. To signalizē pneimologa Dr.med. Alvila Krama spējā viedokļa maiņa par elektronisko cigarešu kaitīgumu.
Šo gadījumu varētu arī nepieminēt, ja vien aiz parasto cigarešu, elektronisko cigarešu, to sastāvdaļu, kā arī aiz nikotīna plāksteru un košļājamo, sūkājamo un citādi organismā uzņemamo nikotīna vielu izstrādājumu ražotāju mugurām vaiga sviedros nestrādātu lobiju grupas. Viņu mērķis - vienam otra nozari sabiedrības acīs padarīt vairāk vai mazāk kaitīgu un aizliedzamu.
Viss ir pareizi - lobiju darbība nav aizliegta. Bet rodas jautājums, kādēļ šajā jomā iesaistās dakteri? Tādējādi tas nozīmē, ka vienā dienā mēs no daktera varam sagaidīt vienu diagnozi, bet jau nākamajā dienā citu. Un šis citas diagnosticētās slimības ārstēšanā vajadzēs izmantot jau pavisam citu lobiju pārstāvēto ražotāju medikamentus un iekārtas. Vai tiešām medicīnā galvenais ir nevis pacientu veselība, bet gan slimības ārstēšanas process, no kura tik daudzas iesaistītās puses gūst labumu?
Tālajā 2015. gadā dakteris Krams izdevuma arsts.lv publikācijā “Vēlreiz par tabakas smēķēšanu” (https://arsts.lv/jaunumi/velreiz-par-tabakas-smekesanu) analizē elektronisko cigarešu smēķēšanas kaitīgumu jeb, precīzāk, nekaitīgumu. Dakteris, profesors Krams raksta: “Elektronisko cigarešu jeb e-cigarešu jautājums nav tik skaidrs. Eiropas Komisijai, Pasaules Veselības organizācijai, ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei un citām institūcijām ilgstoši bija grūtības definēt skaidru attieksmi pret e-cigaretēm.
No vienas puses, tās satur atkarību izraisošu vielu – nikotīnu (ar attiecīgu šāda biznesa veida novērtējumu), no otras puses, lietojot e-cigaretes, nenotiek degšanas process un no toksisko, kancerogēno vielu aspekta to lietošana ir daudzkārt nekaitīgāka nekā, piemēram, cigarešu smēķēšana. Vēl vairāk to var attiecināt uz ietekmi uz apkārtējiem. Ja kāds no maniem pacientiem nu nekādi nevar atmest smēķēšanu, tad iesaku pāriet uz e-cigaretēm.”
Šķiet, kur nu vēl pārliecinošāk. Pārejot uz e-cigarešu smēķēšanu, ātri vien atkarībai no parastajām tiks pielikts punkts.
Taču pēc astoņiem gadiem, 2023 gada sākumā, brīdī kad Saeimā iedegās debates “par” un “pret” elektronisko cigarešu pieejamības ierobežojumiem, žurnālā “Veselība” parādījās diametrāli pretējs daktera Krama viedoklis. Izrādījās, dakteris Krams ir sapratis, ka arī elektroniskās cigaretes ir tik pat kaitīgas kā parastās.
Žurnālists dakterim vaicā “Profesor, bieži tiek apgalvots, ka elektroniskās cigaretes ir mazāk kaitīgas un palīdz atmest smēķēšanu. Idejas aizstāvji citē Anglijas Sabiedrības veselības 2015 gadā publicēto pierādījumu pārskatu kurā secināts, ka e-cigarešu smēķēšana ir par 95% mazāk kaitīga veselībai nekā tabakas pīpēšana?”
Krams atbild: “Zināt, tā pati aģentūra pirms kādiem 15 gadiem apgalvoja, ka e-cigaretes ir tikpat kaitīgas kā kafija. Atšķirībā no klasiskajām cigaretēm par elektroniskajām ir salīdzinoši maz pētījumu, turklāt pirmos veica vai apmaksāja tabakas industrija, tādēļ šis slēdziens lielā mērā balstījās uz tendencioziem rezultātiem. Turklāt jaunākās paaudzes e-cigarešu toksicitāte ir būtiski augstāka.
Patlaban šī aģentūra vairs nemin konkrētus skaitļus un uzsver, ka nepieciešami ilgāk nekā 12 mēnešu periodā veikti pētījumi. Problēma ir tā, ka šodien mēs nezinām, kādas būs elektronisko cigarešu smēķēšanas sekas pēc 30-40 gadiem. Tāpēc labāk balstīsimies uz Pasaules Veselības organizācijas, Veselības ministrijas un citu kompetentu iestāžu viedokli. Vairāk nekā 40 valstīs pasaulē e-cigaretes ir jau aizliegtas, tai skaitā Japānā un Indijā. Gan klasisko cigarešu un cigāru, gan elektroniski karsējamās tabakas un e-cigarešu jeb tā saukto veipu un saltiņu lietošana - tā visa ir smēķēšana!”
Dīvaini, ka profesors nepiemin vairāku valstu gluži pretējos lēmumus – piemēram, Jaunzēlandes, Anglijas vai Kanādas, kur elektroniskās cigaretes ne tikai netiek aizliegtas, bet gluži otrādi, atbilstoši paša Krama 2015. gadā paustajam viedoklim tiek uzskatītas par labu veidu, kā atmest smēķēšanu.
Bet jautājums jau šoreiz nav par smēķēšanu. Jautājums ir par to, kādi apstākļi likuši dakterim mainīt viedokli? Uz to gan skaidras atbildes nav. Ir vienīgi norādes viņa paša šī gada izteikumos žurnālā “Veselība”.
Dakteris, norādot, ka elektroniskās cigaretes nekam neder, dod mājienu - smēķēšanas atmešanai lieliski der nikotīna plāksteri un košļājamās gumijas. “Vairāk tādu, kam patiešām izdevās atteikties no smēķēšanas, ir kontrolgrupās, kas lieto nikotīna plāksterus vai košļājamās gumijas,” saka dakteris Krams.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
