Iesaki rakstu: 
Savu pēdējo dienu amatā – 7. jūliju – nepārvēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers izmantos, lai TV kamerām un rakstošajiem žurnālistiem izrādītu savu līdzšinējo Jūrmalas rezidenci. Prezidenta cilvēki, kad jautāts, nav slēpuši – tas ir mēģinājums novērst nepatikšanas, ja kāds pēc tam jau ar kritiskāku skatījumu vēlētos publiskot rezidences labiekārtošanai izvēlētās dārgās mēbeles, sadzīves tehniku un interjera priekšmetus, kam, jau ekonomiskajai krīzei sākoties, nav taupīti tūkstoši. Pašlaik zināms, ka medijiem nebūs pieejamas visas Jūrmalas rezidences telpas, jo daļa no tām iekļauta valsts noslēpuma objektu sarakstā.
Runa ir par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 887, kas 2004. gadā izdoti saskaņā ar likuma Par valsts noslēpumu 4. panta 1. daļu. Šie noteikumi faktiski sastāv no valsts noslēpuma objektu saraksta un noslepeno, piemēram, svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizāciju un tehniskos līdzekļus un to telpu plānojumu, kurās tiek uzglabāti valsts noslēpuma objekti, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētā informācija, informācija par šo telpu un iekšējās drošības režīma organizāciju.
Nesen, izmantojot šos noteikumus, bija mēģinājums ierobežot mediju piekļuvi amatpersonām un informācijai, par valsts noslēpuma objektu pasludinot Ministru kabineta ēkas augšējos stāvus, bet žurnālistiem ļaujot ieiet tikai valdības ēkas 1. un 2. stāvā. Pēc mediju protestiem no šīs ieceres atteicās.
Precīzi nav zināms, kuras prezidenta Jūrmalas rezidences telpas ir noslepenotas, bet, pēc Zatlera preses sekretāres Ilzes Rassas teiktā, žurnālistu apskatei 7. jūlijā būs pieejams ēkas 1. un 2. stāvs. Iepriekš mediji ziņojuši par dāsnumu, ar kādu Zatlera prezidentūras pirmajos gados, kad valstī jau bija sākusies ekonomiskā krīze, iekārtota un dekorēta Jūrmalas rezidence. Interjera skiču izstrādei, kas izmaksāja ap 10 000 latu, tika piesaistīta Lilitas Zatleres meita no pirmās laulības.
Starp interjera priekšmetiem un mēbelēm, kam nauda nav žēlota, minēts franču dizainera Filipa Starka spogulis, kas iegādāts par 1 179 latiem, 9 000 latu vērtā dekoratīvā ūdens siena, divvietīgs dīvāns par 1 109 latiem, kumode un divi naktsgaldiņi par 1 800 latiem. Kopumā mēbeļu iegādei iztērēti vairāk nekā 15 000 latu, bet santehnikai vairāk nekā 20 000 latu.
Tomēr lielākā nauda – vairāk nekā 60 000 latu – iztērēta Jūrmalas rezidences virtuves iekārtošanai. Par to pirkts gan vairāk nekā 2 000 latu vērtais vīna skapis, gan vairāk nekā 5 000 latu vērtā virtuves krāsns un vairāk nekā 3 000 latu vērtais ledusskapis.
Beidzoties Valsts prezidenta pilnvarām, Valdis Zatlers nolēmis izpirkt trīs no savas prezidentūras četros gados saņemtajām dāvanām kopumā tam iztērējot 1 292 latus, noskaidroja Pietiek. Viena no Zatlera izpirktajām dāvanām ir Spānijas karaļa Huana Karlosa I dāvātā zirga skulptūra – Equus Hispanus, kuru prezidents turējis uz sava rakstāmgalda Jūrmalas rezidencē. Šī skulptūra novērtēta par 400 latiem, un Zatlers, kā atļauj noteikumi, to izpirks par saviem personiskajiem līdzekļiem. 2009. gada maijā, kad Latvijā viesojās Spānijas karalis Huans Karloss I un karaliene Sofija, viņi Latvijas prezidentam un viņa kundzei Lilitai Zatlerei pasniedza divas kristāla vāzes un bronzas spāņu sacīkšu zirga statujas kopiju. Pārējās divas oficiālās dāvanas, kuras Zatlers vēlējies paturēt, ir Čehijas prezidenta Vāclava Klausa dāvinātais kausa formas kristāla trauks, kas novērtēts par 642 latiem un Slovēnijas prezidenta Danilo Turka (Danilo Türk) dāvinātais kausa formas kristāla trauks, kas novērtēts par 250 latiem.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
