Iesaki rakstu: 
Satricinājumi netiek prognozēti. Pēc divām nedēļām, 16. aprīlī gaidāmajā Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulcē vairākums visticamāk nobalsos par politisko lēmumu - piedalīties jaunas politiskās partijas Vienotība izveidē. Tomēr, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, nav izslēgts, ka daļa PS biedru vēlēsies, lai kopsapulces lēmumā tiktu noteikts laika rāmis, kas trīs partiju – PS, Jaunā laika (JL) un Sabiedrības citai politikai (SCP) – apvienošanos, izveidojot jaunu partiju Vienotība, faktiski atliktu, iespējams, pat uz gadu. Par to, ka process nedrīkst būt sasteigts, vairākkārt publiski ir izteicies PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kurš vienlaikus atbalsta Vienotības izveidi. Pietiek rīcībā esošā PS biedru iekšējā e-pasta sarakste rāda, ka vienprātības nav. „Jaunlaicēniem PS vajag vairāk kā mums viņus,” partijas biedriem e-pastā raksta Rīgas domes frakciju bloka Vienotība deputāts Jānis Mārtiņš Skuja.
Martā izveidojot kopēju Vienotības partiju Rīgas nodaļu, aktuāla kļuvusi nacionālāk noskaņoto biedru pretestība pret to, ka PS faktiski beidz savu pastāvēšanu, kopā ar JL un SCP izveidojot jaunu kopīgu partiju. PS biedru iekšējā e-pasta sarakste, kas nonākusi Pietiek rīcībā, satur šķeltnieciskus aicinājumus palicējiem, kas izvēlēsies neapvienoties Vienotībā, veidot jaunu partiju. Aktīvi šajā sarakstē ir atsevišķi PS Rīgas domes deputāti, bet neoficiāla informācija, kuru politiķi vēl nav gatavi paust publiski, liecina, ka šāds noskaņojums varētu būt arī atsevišķiem Saeimas deputātiem.
„Vai tad iespējamajai jaunajai Vienotības partijai tik tiešām ir vajadzīgs nedrošs mehānisks balasts? Vai tiešām jūs domājat, ka visi tagadējie PS biedri piekritīs būt Vienotībā kā partijā? Vai tiešām jūs domājiet aizliegt tiem pašreizējiem PS biedriem, kuri nepiekritīs būt Vienotības partijā, palikt kā kolektīvam spēkam? Jautājums ir tikai, kad un kā tas var notikt un kādas tam var būt sekas ne tikai triju un vēl topošās ceturtās partijas mērogā,” ar martu datētā iekšējā e-pasta sarakstē saviem partijas biedriem raksta PS Ventspils nodaļas vadītājs Oskars Junkars.
Mums ir jāsaprot, vai nu mēs „cīnāmies par savu vietu Vienotībā, vai stiprinām PS kā partiju”, iekšējā sarakstē partijas biedriem raksta no PS ievēlētais Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja. „Būšu cinisks – jaunlaicēniem PS vajag vairāk kā mums viņus. Nedomāju, ka, piemēram, mūsu rezultāts Rīgā (14 vietas) šoreiz būs par labu JL, kuriem tagad ir 8 vietas. Jā, viņiem ir Dombrovskis, bet, vai valsts ekonomiskā situācija šodien dos tik labus rezultātus, izmantojot viņa vārdu? Neesmu pārliecināts. Protams, ka labējiem spēkiem jāapvienojas, bet, vai tai jābūt vienai partijai vai apvienībai, šodienas JL retorika un uzvedība pret saviem partneriem mani nepārliecina par labu Vienotības partijai,” uzskata Skuja.
Stingri atbalstot partijas Vienotība izveidi, vienlaikus to, ka apvienošanās un līdz ar to Vienotības dibināšanas kongress nedrīkst tikt sasteigts, Pietiek ir uzsvērusi viena no PS un apvienības Vienotība līderēm Sandra Kalniete. „Ja apvienošanās kongress tiks steidzināts, pirms novadu nodaļas ir gatavas strādāt kopā, izveidosies partija, kas būs milzis uz māla kājām, jo partija, kuras pamatā cilvēki nav gatavi kopā strādāt kopīgu uzdevumu labad, tāda partija nevar funkcionēt. Un visdārgāko cenu šāda partija maksā tad, kad nāk nākamās vēlēšanas,” brīdināja Kalniete.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
