Iesaki rakstu: 
Ir pienācis tas brīdis, kad par čekas maisiem runā gandrīz katrā virtuvē, bārā un gaitenī. Nu jau arī plašsaziņas līdzekļos. Brīvā Latvijā dzimušajiem viedoklis jautāts netiek. Tā kā savā viedoklī neesmu viens, tad nolēmu padalīties. Šeit būs jauna latviešu studenta replikas par apkārt dzirdēto un lasīto.
1. Pirmais, kas iekrīt acīs, - ka viedokli par čekas maisiem jautā tiem, kuri paši ir vairāk vai mazāk saistīti ar čeku.
- Visiem ir skaidrs, ka čekisti ir pāridarītāji, bet tauta ir upuris. Tad kāpēc nevienā sižetā vai diskusijā netiek intervēti politiski represētie - tie, kuri cieta visvairāk. Tā vietā runā čekisti vai viņu laikabiedri, kuri cenšas lietu notušēt.
- Ja salīdzinām šo traģēdiju ar ģimenes attiecībām, tad sanāktu, ka vīrs, kurš pamatīgi slānījis savu sievu, tagad tiek intervēts un ar gudru ģīmi spriež par to, kāpēc tā darījis un citādi neesot varējis, jo tādi laiki bijuši. Un mēs, jaunie, vispār lai turam muti, jo nesaprotam, ka citādi toreiz nevarēja. Turpretī sievai šādā situācijā neviens vārdu nedotu un atvainošanos viņa nesagaidītu.
- Vai nesanāk tā, ka ar šo piemēru viņi audzina nākamo stukaču un sievu sitēju paaudzi?
2. Rokpelnis atzīstas sadarbībā ar čeku. Esot bijis VDK ziņnesis jeb stukačs. Rakstnieks saka, ka bijis vājš un naivs. Daļa sabiedrības viņam aplaudē un sauc par īstu vīrieti.
- Drosme atzīstama un kalpo par piemēru citiem. Taču der nest prātā, ka cilvēks, kurš sadarbojies ar pasaules asiņaināko režīmu, klusējis pat 27 miera un brīvības gadus, sāk runāt tikai tagad, kad zeme deg zem kājām. Turklāt savā runā tā arī nevienā vietā tautai neatvainojas.
- Pirms piedodam un aplaudējam, varbūt pagaidīsim arī šo personu cilvēcīgu atvainošanos(nevis attaisnošanos)?
3. Čekas maisus neesot vērts atvērt, jo ziņas par lielajiem čekistiem jau sen esot Maskavā.
- Ja tā ir taisnība, tad kāpēc ir tik liela pretestība maisu atvēršanai?
- Šajā video vēstures doktors Uldis Ģērmanis lieliski izskaidro, ka lielie čekisti jau tāpat tautai ir zināmi. Nemitīgi mums cenšas iestāstīt, ka – es jau neko, es tikai ziņnesis biju – taču jāsaprot, ka uz mazajiem ziņnešiem jau balstījās viss čekas un kompartijas darbs.
4. Lietuvieši, atverot čekas maisus, atrada tajā slaveno aktieri Donātu Baņoni. Raimonds Pauls izsakās, ka viņam vienalga, vai Baņonis sadarbojies ar čeku, jo galvenais, ka labs aktieris.
- Vai profesionāls talants un izdevusies karjera (diez kāpēc tik laba izdevusies?) drīkst kalpot par atrunu jebkurai nodevībai, kolaboracionismam vai pat noziegumam? Jāatceras, ka runa ir par slēptu nodevību, bez atzīšanās un piedošanas lūgšanas.
5. VDK izpētes komisijas vadītājs Kangeris saka, ka VDK kartotēkā ir 583 kultūras darbinieki.
- Ņemot vērā, ka sabiedriskajos medijos inteliģences un ekspertu lomas pārsvarā ieņem cilvēki, kuru vecums un statuss pieļauj iespēju sadarbībai ar čeku, pirmais darāmais darbs būtu tur veikt paaudžu maiņu un diplomātiski izolēt šos cilvēkus no sabiedriskās domas veidošanas, lai, tā teikt, mēs sāktu pamazām atvērt čekas maisus arī savā domāšanā.
Noskatoties šo Ulda Ģērmaņa interviju, rodas sajūta, ka viņš to būtu teicis vakar nevis 1997.gadā. Vai esam turpat, kur bijām? https://www.youtube.com/watch?v=YSxqgaf_aHk
Jautājums paliek: dāmas un kungi, kā tad jūs gribat uzcelt jaunu valsti?
* biznesa menedžmenta students Sidnejā, Austrālijā
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.