Darbinieki jau pāris mēnešus liek likmes par to, kad mainīsies SIA “Rīgas Namu pārvaldnieks” valdes sastāvs
Pietiek.com fans08.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl pirms dažiem gadiem SIA „Rīgas Namu pārvaldnieks” (RNP) bija labi pazīstama saistībā ar neskaitāmām valdes locekļu maiņām. Darbinieki ķiķināja, ka tikko krēslus aizņēmušie priekšnieki varbūt pat nepaspēs tos iesildīt, jo ar nākamo trolejbusu ieradīsies jau nākamā valde. Pēc tam nākamā. Pēc tam vēl viena.
Pēdējos divus gadus valdes sastāvā bija iestājusies nosacīta stabilitāte. Savu krēslu zaudēja tikai viens valdes loceklis. Nomaiņu pieprasīja nesen izveidotā RNP padome, savu krēslu pieprasot pamest Elmāram Martinsonam. Medijos rakstīja, ka amats zaudēts par nepietiekamu efektivitāti. Kā bija patiesībā, man neviens nav pateicis. Iespējams, ka Oļega Burova ieliktenis līdz galam nesaprata, kur atrodas un kas viņam jādara.
Tā kā amorfais Martinsons RNP neiederējās, neviens darbinieks gaužas asaras nelēja. Kādu brīdi uzņēmums pat netipiski sāka iet uz augšu. Tika novēroti kaut kādi servisa uzlabojumi, izsīka runas par korupcijas shēmām, pat samazinājās kaut kādu pakalpojumu cenas. Darbinieki sāka uztver valdi kā tādu, kas varētu saglabāt savus posteņus ilgāk par 9 mēnešiem.
Tomēr, kā saka klasiķi, nav nekā pastāvīgāka par pārmaiņām. Darbinieki atkal sākuši likt likmes par iespējamām izmaiņām uzņēmuma vadībā. Pēdējā laikā palikušas biežākas arī izmaiņas darbinieku rindās. Tomēr lielāka uzmanība ir pievērsta “sarafāna radio” ziņām, ka briest izmaiņas arī RNP valdē. Likmes tiek liktas dažādas un visiem valdes locekļiem.
Pagaidām biežāk tiek piesaukts par finansēm atbildīgais Bernhards Maļinovsksis. Bijis „Lido” valdē. Runāja, ka esot labs finansists, bet patriarhālajā un viena vadoņa kultam pakļautajā „Lido” sistēmā viņam acīmredzami nav bijusi iespēja iemācīties sadarbību ar kolēģiem. Nerunājot par tādu “mazsvarīgu” grupu kā darbinieki. „Lido” tas nebija svarīgi. Izrādījās, ka normālam darbam RNP ierindā tomēr ar cilvēkiem ir jārunā.
Likmi pastiprinošs aspekts ir ne mazums faktu. Piemēram, pikets pie uzņēmuma un arī domes, kur kāds klients pieprasīja viņa patriekšanu. Arī tas, ka pirmo reizi RNP saskārās ar darbinieku streika pieteikumu, jo atbildīgais finansists “aiz skaitļiem neredzot cilvēkus”. Arī fakts, ka darbinieki viņam pakļautajās struktūrās mainās izteikti bieži. Ar kolēģiem viņš dzīvo paralēlās realitātēs. Darbu apgrūtina vēlme atriebties visiem, kuri kritizējuši viņa lēmumus vai pat tikai izteikuši atšķirīgu viedokli. Vēl nesen par to jokoja. Tagad situācija ir mainījusies.
Kāre atriebties dažiem darbiniekiem ir kļuvusi tik svarīga, ka B.Maļinovskis diskreditē uzņēmuma darbu, līdz ar ko kavējas svarīgi remontdarbi. Piemēram, daudzām mājām jau vairākus mēnešus nav normāla ūdens spiediena. Kā atbildīgais valdes loceklis par iepirkumiem viņš vairākus mēnešus kavē līguma noslēgšanu par sūkņu uzstādīšanu.
Pirmajā acu uzmetienā varētu domāt, ka šādā neizdarībā ir vainīgi kādi “parastie” RNP darbinieki. Tomēr zinātāji apgalvo, ka B.Maļinovskis nespējot atzīt savu kļūdu un turpina tās neatzīt, cerot, ka šo neizdarību varēs pierakstīt kādam citam.
Pēc stāža jaunākā RNP valdes komandas locekle Laila Keisele, kas RNP nestrādā pat gadu, pagaidām saņem mazāku likmju daudzumu. Tomēr haotiskā darbošanās un nespēja atrast mugurkaulu dara savu. Daudziem nav skaidri viņas Minhauzena stila reorganizācijas plāni un darbinieku loma RNP pēc tam, kad plāni būs realizēti. Iespējams, ka ne vienmēr pārdomātās steigas pamatā ir ierobežotais laiks.
L.Keisele ir pagaidu loceklis RNP valdē. Lai nostiprinātos krēslā uz ilgāku laiku, nākamā gada pirmajā pusē būs jāuzrāda padomei darba rezultāti. Loģiskai uzņēmuma evolūcijai nav laika, tāpēc tiek organizēta revolūcija. Pagaidām L.Keisele vismaz mēģina savus plānus skaidrot, uzturot labas vai neitrālas attiecības ar visiem, tāpēc ticams, ka viņa savu vietu varētu saglabāt vismaz līdz pavasarim.
Jautājumi ir arī par valdes priekšsēdētāja Ronalda Neimaņa darbu. Likmes gan ir zemākas nekā B.Maļinovskim, bet jautājumi ir palikuši. Pirmais jautājums ir par to, kāpēc viņš pieļauj, ka viņa tiešais kolēģis merkantilu interešu vārdā sabotē uzņēmuma darbu. No tā cieš iedzīvotāji. Tāpat ir jautājums par to, kāpēc RNP tik ilgi kavējās lēmumi par algas pieaugumu. Valde to solīja atrisināt rudenī, bet faktiski vairums darbinieku aptuvenu informāciju saņēma tikai pašās gada beigās. Ja jautājumu bremzēja finansists B.Maļinovskis, R.Neimanim kā valdes priekšsēdētājam bija jāpanāk, lai solījumi darbiniekiem tiek pildīti. Tāpēc viņš ir valdes priekšsēdētājs, nevis valdes loceklis.
Nevienam nav skaidri zināms, kad tieši valdes vilciens sastāvs sadalījās atsevišķās frakcijās un kad katrs vagons aizbrauca savā virzienā. Likmju likšana turpinās. Skaidrs, ka par svarīgu remontdarbu kavēšanu, kā dēļ iedzīvotāji paliek bez ūdens vai citiem svarīgiem pakalpojumiem, kādam būs jāatbild. Likmju likšana uzņēmumā turpinās. Nevar izslēgt, ka jautājumus saņems arī padomes locekļi. Kā noprotams, viņi joprojām nesaprot, kādā jomā un kā labā strādā. Neesot arī sapratuši, ka šajā nozarē nav laika nedēļām un mēnešiem ilgām apspriedēm, nav iespēju izvairīties no atbildības, nepieņemot lēmumus.
Laiks sagādāt popkornu un iekāroties ērtāk. Risinājums ir tuvu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.