Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki Pietiek lasītāji ir lūguši atgādināt, kā tieši tagadējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, apvienības Attīstībai/Par pārstāvis Juris Pūce (attēlā pa kreisi) zaudēja savu iepriekšējo amatu, vairojoties aizdomās par viņa sievas biedrības saņemtiem dāsniem ziedojumiem apmaiņā pret Pūces kā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra sniegtiem „pakalpojumiem”. Izpildot šo lūgumu, pārpublicējam 2013. gada 25. novembra rakstu, pēc kura Pūce bija spiests amatu pamest, un arī sekojošo publikāciju, kurā šī demisija bija aprakstīta.

Par būvniecības nozares sistēmu atbildīgās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces ģimene netieši pārtiek no būvkompāniju, tostarp Zolitūdē sagruvušo lielveikalu būvējušās būvkompānijas Re&Re ziedojumiem, - šāds secinājums izdarāms no Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes datiem.

Pūces dzīvesbiedre Zaiga Pūce ir viena no divām 2011. gadā dibinātās biedrības Ascendum oficiālajām amatpersonām ar tiesībām pārstāvēt to atsevišķi. Biedrības oficiālie mērķi ir "veicināt Latvijas augšupeju - ekonomisko, garīgo un sociālo - mērķtiecīgi atbalstot kultūru, zinātni, izglītību un pilsonisko sabiedrību".

Taču biedrības 2012. gadā saņemto dāvinājumu un ziedojumu saraksts liek domāt, ka ne mazāk svarīgs biedrības mērķis ir saņemt un novirzīt tālāk iespaidīgus ziedojumus no atsevišķu īpaši "kutelīgu" biznesu pārstāvjiem, kuriem ir īpaši nozīmīga valsts pozīcija vienā vai otrā jautājumā.

Tā trīs lielākie pērn saņemtie ziedojumi ir 80 000 latu no azartspēļu uzņēmuma Alfor, 60 000 latu no uzturēšanās atļauju biznesā īpaši ieinteresētās Rietumu bankas un 50 000 latu no ātro kredītu uzņēmuma 4finance.

Taču, ja saskaita kopā summas, ko Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Pūces dzīvesbiedres vadītajai biedrībai pērn saziedojuši būvniecības nozares uzņēmumi, tieši tie ir summāri otrais lielākais Ascendum ziedotājs.

Kā rāda Lursoft dati, ceļu būves firma Binders biedrībai pērn ziedojusi 20 000 latu, būvkompānija Arčers - 10 000 latu, bet nu jau bēdīgi slavenā būvkompānija Re&Re - 29 500 latu. Vēl 300 latu individuāli ziedojis uzņēmuma līdzīpašnieks, miljonārs Didzis Putniņš.

Neoficiāli avoti Pietiek ir informējuši, ka biedrības fantastiskie panākumi finansējuma piesaistē izskaidrojami ar vairākiem apsvērumiem. Šī struktūra, pie kuras pamatiem stāvējis arī labi zināmais Edgars Jaunups, nodarbojoties arī ar labiem darbiem (piemēram, nupat tā izdevusi Ilmāra Šlāpina grāmatu par jauno latviešu valodu).

Taču vienlaikus biedrība kalpojot gan kā veids, kā "ieinteresētiem uzņēmējiem civilizētā veidā" nodot finansējumu "vajadzīgajiem cilvēkiem" politiskajās aprindās, gan arī kā struktūra, ar kuras palīdzību uzturēt virkni mākslinieciski un kulturāli noskaņotu "meiteņu", kuras ar finansētājiem saista tuvākas attiecības.

Kā zināms, tieši ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska un ekonomikas ministra Arta Kampara rīkojumu 2009. gadā tika likvidēta Valsts būvinspekcija. Šo soli daudzi uzskata par veiktu tieši lielo būvnieku interesēs un ar rezultātā radušos kontroles trūkumu netieši saista arī Zolitūdes traģēdiju.

Ekonomikas ministrijas un Re&Re viedokli saistībā ar Pūces ģimenes netiešo finansējumu Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt. Savukārt Pūces skaidrojums Pietiek bija:

"Nē, interešu konfliktu nesaskatu, jo kā amatpersona nekad neesmu pieņēmis nekādus lēmumus attiecībā ne pret manu sievu, viņas vadīto biedrību vai tās finansiālajiem atbalstītājiem.

Atgādināšu, ka Valsts būvinspekciju likvidēja 2009.gadā (kad es EM nemaz nestrādāju) un aktīvākie publiskie pretinieki šim lēmumam gan tad, gan arī aktīvākie aicinātāji uz inspekcijas atjaunošanu bija tieši "lielie būvnieki" jeb BASP.

Bez tam Ekonomikas ministrija bija tā, kas jaunā Būvniecības likuma pieņemšanas procesā aktīvi iestājās par būvinspekcijas sistēmas maiņu, pat piedāvājot konceptuālai diskusijai Saeimas atbildīgajai komisijai un tās izveidotajai darba grupai likumprojekta sagatavošanai 3 variantus, kā to varētu darīt. Būtiskas pārmaiņas neguva Saeimas deputātu atbalstu."

Publicējam pilnu biedrības ziedotāju sarakstu par 2012. gadu.

Npk

NM nosaukums

Nauda (summa, Ls)

Mantiskais (summa, Ls)

Mērķis

1.

4finance, AS

50000

neierobežotai lietošanai

2.

ALFOR, SIA

80000

neierobežotai lietošanai

3.

ANZĀĢE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

14000

neierobežotai lietošanai

4.

ARČERS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

10000

neierobežotai lietošanai

5.

BINDERS, Ceļu būves firma SIA

20000

neierobežotai lietošanai

6.

Rietumu Banka, Akciju sabiedrība

60000

neierobežotai lietošanai

7.

PĒRNES L, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

44.9

neierobežotai lietošanai

8.

Ādažu kukulītis, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

145.96

neierobežotai lietošanai

9.

Juris Pūce

2000

neierobežotai lietošanai

10.

Zaiga Pūce

1000

neierobežotai lietošanai

11.

Dace Rukšāne-Ščipčinska

2000

neierobežotai lietošanai

12.

Didzis Putniņš

300

neierobežotai lietošanai

13.

Ieva Šmite

20

neierobežotai lietošanai

14.

Eva Ikstena-Strapcāne

20

neierobežotai lietošanai

15.

Pēteris Bodnieks

15

neierobežotai lietošanai

16.

ANONĪMIE ZIEDOJUMI

3904.47

neierobežotai lietošanai

17.

Andris Ameriks

500

neierobežotai lietošanai

18.

Ingrīda Sniedze

7

neierobežotai lietošanai

19.

Līga Priedīte

50

neierobežotai lietošanai

20.

RE & RE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

29500

noteiktam mērķim

„Šodien, 26. novembrī par demisiju paziņoja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Tas notika tikai dažas stundas pēc jaunajiem Pietiek publiskotajiem faktiem, informējot, ka konkrētas aprises sāk iegūt Pietiek paustās aizdomas, ka par būvniecības nozares politiku atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra Pūces (attēlā) sievas vadītās biedrības Ascendum saņemtie dāsnie līdzekļi, kurus ziedojuši no EM virzītās politikas atkarīgi uzņēmumi, nav tikai "sakritība", bet shēma, kas varētu tikt izmantota to vai citu lēmumu panākšanai.

""Ir izskanējušas šaubas par manas rīcības ētiskumu saistībā ar manas dzīvesbiedres vadītās labdarības organizācijas saņemtajiem ziedojumiem un manu profesionālo darbību. Citos apstākļos es, iespējams, uzskatītu, ka mans pienākums ir vienkārši noraidīt šos nepamatotos apgalvojumus. Esmu pārliecināts par savas rīcības likumību un ētiskumu. Taču apzinos, ka šobrīd tikai mana pārliecība vien nav pietiekama sabiedrības uzticības atjaunošanai," - šāds bija Pūces oficiālais publiskais skaidrojums.

Ierēdnis apgalvoja, ka, "zinot, ka Latvijas iedzīvotāju vairums netic tam, ka augstas amatpersonas spēj atkāpties no ieņemamajiem amatiem, šobrīd es nevaru un nedrīkstu rīkoties citādi, kā vien atkāpties no EM valsts sekretāra amata. Esmu šodien iesniedzis atlūgumu ministram".

Taču patiesībā Pūce par demisiju paspēja paziņot pēdējā mirklī, apsteidzot Ekonomikas ministrijas rīkojumu par viņa atstādināšanu no amata uz izmeklēšanas laiku. Savukārt tā būtu balstīta uz Pietiek pēdējās dienās publiskotajiem faktiem.

Kā jau ziņots, viena no Ascendum ziedojušajiem uzņēmumiem līdzīpašnieks Pietiek otrdien atzina, ka ziedojums bijusi daļa no biznesa vienošanās kādā biogāzes koģenerācijas stacijas projektā. Šis bizness ir tieši atkarīgs no EM lēmumiem par obligātā iepirkuma kvotu piešķiršanu, un attiecīgus Pūces parakstītus lēmumus Pietiek šodien publicē.

SIA Anzāģe nav starp tām pazīstamajām būvfirmām, kuras centienos piesaistīt ziedojumu automātiski uzrunā dažādas biedrības. Tomēr EM valsts sekretāra dzīvesbiedres Zaigas Pūces vadītās biedrības Ascendum gada pārskats Lursoft datubāzē rāda, ka 2012. gadā šis mazzināmais būvnieks biedrībai ziedojis 14 000 latu.

Ascendum pārstāvji sociālajos tīklos, reaģējot uz aizdomām par biedrību kā aizsegu nelegāliem maksājumiem par saistīto amatpersonu lēmumiem, otrdien aktīvi uzsvēra grūto darbu ziedojumu piesaistē. Tomēr, kā liecina firmas līdzīpašnieka un valdes locekļa Ērika Lebedoka Pietiek atzītais, neviens no Ascendum nemaz nav vērsies ar lūgumu ziedot.

"Par ziedojumu mūs uzrunāja biznesa partneris. Es neatceros uzvārdu, iespējams, Lūkass vārdā, bet viņš bija saistīts ar Biogas Nord. Mums bija liels kopīgs projekts pie Lestenes, un ziedojums bija daļa no biznesa vienošanās. Tā bija kompleksa vienošanās," atzīst uzņēmējs. Atbalsta vienošanos ar Ascendum Lebedoks esot pārlasījis, bet apgalvo, ka par biedrības vadītājas Zaigas Pūces radniecību ar EM valsts sekretāru Juri Pūci viņš neesot zinājis.

Lai gan uzņēmējs atzīst, ka ziedojumu Ascendum būvprojekta vadītājs Biogas Nord licis priekšā kā daļu no vienošanās par sadarbību biogāzes stacijas celtniecības projektā, jautājums, vai dots mājiens, ka bez ziedojuma Anzāģe pasūtījumu nesaņems, Lebedoku dara piesardzīgu. "Tas nav manā kompetencē spriest, vai tā ir. Es domāju, ka tas tā nebija," saka būvnieks.

Biogāzes elektrostacijas celtniecības darbus pie Lestenes SIA Anzāģe jau pabeigusi, tie noritējuši gan 2012. gadā, gan šogad. Kam tieši izlietoti biedrībai Ascendum noziedotie 14 000 latu, Lebedoks nezinot. Firmai vēlāk piesūtīti ielūgumi uz "saviesīgiem pasākumiem", kurus viņš neizmantojis, bet daži kolēģi gan. Ne Lebedoks, ne otrs Anzāģe īpašnieks Edijs Veinbergs Pietiek nespēj atcerēties, kam ziedoti vēl 24 000 no kopumā 38 000 latu, kas uzņēmuma 2012. gada pārskatā deklarēti kā ziedojums. Veinbergs miglaini atceras, ka atbalstījuši arī orientēšanās sportu un basketbola savienību.

Uzņēmumam, kas strādājis ar 126 526 latu peļņu, abiem līdzīpašniekiem un valdes locekļiem atalgojumā pērngad izmaksājis kopumā 21 175 latu, bet vēl 20 000 sadalījis dividendēs, 38 000 latu atvēlēšana ziedojumiem ir liecina par lielu dāsnumu. Tomēr abi firmas īpašnieki ar grūtībām atceras, kam ziedots un neslēpj, ka pilnībā nav informēti, kādiem mērķiem šī ievērojamā summa izlietota.

Ziedojuma kontekstā Anzāģes īpašnieki runā par SIA Agro Lestene 2012. gadā pasūtīto biogāzes koģenerācijas stacijas 2. kārtas celtniecību. Anzāģe iepriekš cēlusi pie iecerētās biogāzes stacijas esošo lopu fermu, un, tā kā pasūtītājs bijis neapmierināts ar biogāzes stacijas 1. kārtas būvētajiem Velve - Moduls Rīga, 2. kārtai nolīgti viņi, stāsta Veinbergs.

Šajā projektā līdzīgi kā 12 vēl citu uzņēmumu iecerētajos biogāzes staciju projektos laikā no 2010. līdz 2012. gadam kā piegādātājs uzvarējis Vācijas uzņēmums Biogas Nord Anlagenbau GmbH, ko Lebedoks min kā starpnieku sarunās par ziedojumu Ascendum. Lestenes biogāzes koģenerācijas elektrostacijas projektam vācu uzņēmums būvdarbus, iekārtu piegādi un uzstādīšanu apņēmās veikt par 3,8 miljoniem eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.  

Tajā pašā 2012. gadā, kad Anzāģe noziedoja 14 000 latu Pūces sievas vadītajai biedrībai, Biogas Nord Anlagenbau GmbH par 2,6 miljoniem eiro  ieguva tiesības būvēt un uzstādīt iekārtas vēl vienā biogāzes stacijas projektā Viesītes novadā, kur arī kā būvdarbu veicējs tika nolīgta SIA Anzāģe. Šis projekts pasūtītāja finansiālu problēmu dēļ tā arī neesot realizēts, saka uzņēmēji. Tomēr šis iecerētais bizness arī atsedz Ascendum vadīājas vīra - EM valsts sekretāra Jura Pūces lielo ietekmi uz to, būt biznesam vainnebūt. Pietiek publicē tā rīcībā savulaik nonākušos četrus Pūces parakstītos EM lēmumus, projekta pasūtītājam SIA Kalna Dambrāni Energo izsniedzot atļauju jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un piešķirot tiesības šajās biogāzes koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, tas ir, valsts garantētā apjomā līdz 8000 MWh gadā.

Starp Lebedoka minētā starpnieka ziedojuma piesaistē - vācu Biogas Nord - objektiem ir arī SIA Bio Zelta Druva biogāzes stacijas celtniecība. Saistībā ar šo, partiju un ar politiķiem saistītu sporta klubu sponsoriem Kisielu ģimenei piederošo projektu pirms nedaudz vairāk kā gada pat tika uzsākts kriminālprocess aizdomās, ka EM ierēdņi formāli veikuši tā gatavības pārbaudi, pieverot acis uz pārkāpumiem, kas liktu zaudēt valsts obligātā iepirkuma kvotas. Lai gan bija aizdomīga lēmumu pieņemšana ar atpakaļejošiem datumiem, EM valsts sekretārs Pūce toreiz no skandāla izgāja sausām kājām, zem sitiena izrādījās zemākstāvoši ierēdņi.

Pūce otrdien taisnojās sociālajā tīklā twitter, kur izvērtāsvplaša diskusija par  viņa atbilstību ieņemamajam amatam pēc Pietiek pirmās publikācijas par EM valsts sekretāra sievas biedrībai pārskaitītajiem dāsnajiem ziedojumiem no uzņēmumiem, kurus ietekmē Pūces vadītās ministrijas realizētā būvniecības politika. "Es nekad neesmu pieņēmis nevienu lēmumu, ne arī veicis nekādas darbības, kas varētu būt uzskatāms par interešu konfliktu. Protams, ka teikt, ka neesmu finanses biedrībai piesaistījis, ir par maz. Man jāpierāda, ka es neesmu kamielis," aizstāvējās Pūce. Ascendum saņemto ziedojumu sasaiste ar viņa profesionālo darbību neesot pamatota. "Mana ieguldījuma šajos panākumos ir tik, cik melns aiz naga," apgalvo Pūce.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...