Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan valdība 16. augustā konceptuāli lēma par 4,1 miljona latu piešķiršanu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu IT sistēmu pielāgošanai pārejai uz eiro, nav vienprātības par šo tēriņu lietderību. Domas dalās par to, vai, piemēram, grāmatvedības programmu atjaunināšana to uzstādītājiem nebūtu jāveic esošo uzturēšanas līgumu ietvaros, par ko ministrijas jau veic regulārus maksājumus. SIA FMS group līdzīpašnieks Jānis Bergs, kura uzņēmumiem ir liels īpatsvars tieši grāmatvedības programmu nodrošināšanā valsts iestādēs, pāris nedēļas pirms šī jautājuma nonākšanas valdības dienaskārtībā valdošajai partijai Vienotība noziedoja maksimāli atļauto summu – 20 000 latu.

"Tik plānprātīgs es neesmu, lai tā pievērstu sev uzmanību," versiju, ka 20 000 latu Vienotības kontā ieskaitījis, lai ieeļļotu valdības lēmumu par miljonu iedalīšanu IT eiro projektam, Pietiek piektdien kategoriski noliedza viens no lielākajiem IT nozares spēlētājiem Jānis Bergs. To, ka drīzumā gaidāms kāds vērienīgs valsts iepirkums IT jomā, jau 2. augustā, kad KNAB datubāzē parādījās informācija par šo ziedojumu, Pietiek ciniski prognozēja atsevišķi Berga kolēģi IT nozarē, kur konkurence par valsts pasūtījumiem ir asa un neformāli jau gadiem saistīta ar konkrētu politisko spēki lobismu.

Bergs savukārt uzsver, ka neviens no Vienotības pie uzņēmēja nekad neesot nācis prasīt meslus un tas esot viens no iemesliem, kādēļ "Vienotību es cienu nedaudz vairāk kā citus". Viņam daļēji piederošās SIA FMS group uzņēmumi piegādājuši grāmatvedības un personālvadības programmas ministrijām un citām valsts iestādēm un pretendēs uz būtisku daļu no eiro ieviešanas pīrāga. Bergs Pietiek apgalvo, ka par iespējamo iepirkumu uzzinājis tikai ceturtdien no ziņām dažos portālos.

Rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu iestāžu IT sistēmu pielāgošanai valdībā ceturtdien virzīja Vienotības kontrolētā Finanšu ministrija. Citiem vārdiem runājot, 4 147 144 latus plānots tērēt, lai 2014. gada 1. janvārī, kad Latvija cer pievienoties eiro, valsts IT sistēmas būtu pielāgotas jaunajai valūtai, jo pastāv līdzīgas bažas, kā gaidot 2000. gadu, kad pasaule bažījās, vai datorprogrammas atpazīs jauno numerāciju.

Lai gan valdība par šo finansējumu tāpat kā par citiem ar valsts budžeta likumprojektu saistītos jautājumus lēma aiz slēgtām durvīm, Pietiek zināms, ka notikušas diskusijas un pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildēm vismaz daļai IT eiro pārejas projekta ieslēgta dzeltenā gaisma. To, ka valdība vēlreiz šo jautājumu skatīs 28. septembrī, Pietiek piektdien apstiprināja arī Finanšu ministrijas konkursā izraudzītā eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. No ministrijām šīs nedēļas laikā tiek gaidīts detalizētāks pārskats par IT sistēmu uzturēšanas līgumiem, kas tām noslēgti ar firmām, lai izlemtu, vai 649 863 lati, ko FM rosināja atvēlēt grāmatvedības un personālvadības sistēmu pielāgošanai eiro, ir pamatota summa un to nevarētu samazināt.

Valdībā diskusijas nav izraisījusi 3,4 miljonu latu iedalīšana citu, tā dēvēto specifisko IT sistēmu pielāgošanai, kuras izstrādātas tikai konkrētu ministriju un iestāžu vajadzībām. Savukārt Bergs atzīst, ka disproporcija starp specifisko programmu un grāmatvedības programmu pielāgošanai paredzēto finansējumu viņu pārsteidzot. Grāmatvedības programmu pielāgošana vien viņa firmai FMS izmaksāšot "daudzus simtus tūkstošus latu, grūti teikt, vai ar 600 tūkstošiem pietiks". Bergs uzskata, ka pāriešana uz eiro vairāk skar tieši grāmatvedības programmas, jo tieši tās visvairāk saistītas ar valūtām. Uzņēmējs esot noskaidrojis, ka Igaunijā tikai vienas bankas - Swedbank - izmaksas, pārprogrammējot IT sistēmas pirms pārejas uz eiro, bijušas "ar sešām nullēm rakstāms skaitlis". Ministriju un citu valsts iestāžu IT sistēmu pielāgošana pārejai uz eiro Latvijā "būs dārgs pasākums, lai to uzprogrammētu", jo vienkārša programmas atjaunināšana, liekot tai atpazīt norēķinus eiro, problēmu neatrisināšot, skaidro Bergs. Ja sistēmas netiks pārprogrammētas, tās vairs neatpazīšot līdz tam latos veiktos darījumus, arī uzkrātos parādus, atvaļinājumu rezerves un tamlīdzīgus datus, kas iestāžu grāmatvedībā tiek pārnesti uz nākamo gadu.

Lai gan valdība pēc divām nedēļām nolēmusi atgriezties un pārvērtēt grāmatvedības programmu pielāgošanai atvēlamo summu, Pietiek uzrunātie IT nozares spēlētāji, kuru bizness ir ieinteresēts valsts iepirkumos, vairāk sliecas teikt, ka esošie uzturēšanas līgumi nesedz šādu papildu pakalpojumu un valstij par pāreju uz eiro būtu jāmaksā papildus. Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis uzskata, ka gaidāmo valsts iepirkumu noteikti nevar uzskatīt par nelietderīgu. Lai gan esošie uzturēšanas līgumi firmām jau uzliek par pienākumu nodrošināt uzstādīto programmu pielāgošanu saskaņā ar likumdošanas izmaiņām, esot daudz sistēmu, kurās šāda rakstura izmaiņas, kādas saistītas ar pāreju uz eiro, nevarot nodrošināt bez papildu programmēšanas.

"Parasti jau uzturēšanas līgumos šādām lietām ir jābūt, tomēr sistēmu pielāgošana eiro - tas ir kaut kas ekstraordinārs," Pietiek pauž arī Oracle filiāles Latvijā vadītājs Guntis Kalniņš. Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, bijusī e-lietu ministre Signe Bāliņa uzsver, ka eiro ieviešana būs saistīta ar IT sistēmu pārprogrammēšanu un "tas noteikti nav uzturēšanas pakalojums".

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...