Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Datu valsts inspekcijas dokuments ietver visas klasiskās cenzūras pazīmes

Kārlis Kangeris, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs
22.12.2017.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Universitātes rektoram, akadēmiķim, Dr. habil. biol. Indriķim Muižniekam: augsti godājamais rektora kungs, atsaucoties uz Jūsu 2017. gada 21. decembra aicinājumu komentēt Tieslietu ministrijai padotās Datu valsts inspekcijas (turpmāk - Inspekcijas) 2017. gada 12. decembra dokumentu Nr. 2-4.3/1380-N (turpmāk - Dokuments), kas reģistrēts Latvijas Universitātē 2017. gada 15. decembrī ar Nr. LU-A-A18/623, paužam šādu viedokli.

Atbilstoši 2015. gada 11. septembra iepirkuma līgumam Nr. 01-28/118 starp Latvijas Universitāti un Izglītības un zinātnes ministriju komisiju administrē Latvijas Universitāte, kuras pienākumi noteikti šajā līgumā, piemēram, šā līguma 2.2. apakšpunkts paredz, ka informācijas ievietošanu tīmeklī un uztur komisijas lietvedību, ievērojot regulējumu par fizisko personu datu aizsardzību, personu iesniegumu izskatīšanu, uztur komisijas rīcībā esošos dokumentus un datu bāzes.

Savukārt atbilstoši 2015. gada 22. septembra un 2017. gada 23. novembra komisijas reglamentiem un darba līgumam komisijas informācijas ievietošanu tīmekļa vietnē veic komisijas administratīvais sekretārs. Kopš 2016. gada komisijas sekretāre ir doktorante Marta Starostina, kura arī faktiski ievieto informāciju tīmekļa vietnē. Komisijas administratīvā sekretāre komisijas interneta vietnē ievieto pabeigtus zinātniskos pētījumus un aprobācijas stadijā esošus zinātniskos pētījumus. Citas ziņas ar vārdiem skar tikai komisijas personālu - tās locekļus, ekspertus un stipendiātus.

Paskaidrojam, ka Satversmes ievadā ir ietverts totalitāro režīmu nosodījums. Latvijas Republikas parlaments 1991. gada 24. augustā ar lēmumu Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā ir atzinis bijušo LPSR Valsts drošības komiteju par noziedzīgu. Ar 1991. gada 23. augusta lēmumu „Par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā” parlaments ir aizliedzis Latvijas komunistisko partiju, atzīstot, ka tā ir atbildīga par tās vadībā realizēto genocīdu pret Latvijas tautu, izmantojot pašas radītās priekšrocības, un ir piesavinājusies Latvijas tautai piederošo īpašumu.

Komisija ir izveidota, pamatojoties uz likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 18. panta pirmo sekunda daļu un Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 ar uzdevumu veikt zinātnisko pētniecību. Satversme aizsargā zinātniskās jaunrades brīvību. Latvijas Nacionālais arhīvs glabā gan Valsts drošības komitejas, gan Komunistiskās partijas dokumentus, savukārt komisija pēta starpdisciplinārus un daudzpusējus totalitārā režīma īstenošanas aspektus, no kā personāliju, personības ģenēze ir neatņemama daļa.

Satversme paredz, ka cenzūra ir aizliegta. Uzskatu, ka Datu valsts inspekcijas dokuments ietver visas klasiskās cenzūras pazīmes. Inspekcijas normatīvajos aktos noteiktais pārvaldes uzdevums nav zinātniskās jaunrades izvērtēšana, kā arī spriešana, vai zinātnieka izvēlētās metodes ir atbilstošas izvirzītā uzdevuma sasniegšanai. Atbilstoši normatīvajiem aktiem zinātnisko darbību regulējošo normatīvo aktu izpildi kontrolē Izglītības kvalitātes valsts dienests, piemēram, Izglītības likuma 20. pants paredz, ka tieši šī iestāde, nevis inspekcija, kontrolē Augstskolu likuma ievērošanu.

Uzskatu, ka inspekcija pārsniedz pilnvaras veidā, kas tēlaini salīdzinot Glavļita - Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru padomes Galvenajai pārvaldei valsts un kara noslēpumu aizsardzībai presē funkcijām. Satversmes aizsardzības birojs pārmet komisijai rakstveida saziņu, tāpēc saziņā ar Inspekciju komisija neiesaistīsies un rosina neveikt neproduktīvu saraksti, ko varētu dēvēt par destruktīvu. Rosinu vērsties Tieslietu ministrijā, lai tā kā augstāka iestāde izvērtētu inspekcijas veikto pilnvaru pārsniegšanu un cenzūras mēģinājumu, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 regula, kurai gan ir zemāks juridiskais spēks nekā Latvijas Republikas Satversmei, pieļauj vēstures izpēti kā leģitīmu izņēmumu – „zinātnes vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos būtu jāuzskata par saderīgām likumīgām apstrādes darbībām”. Radīt apstākļus, lai zinātnieki Latvijas Republikā varētu, pamatojoties uz Satversmes 113. pantā nostiprināto zinātniskās jaunrades brīvību, netraucēti pētīt Latvijas vēsturi ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums, saņemot atbilstoši intelektuālu atbalstu no augstākās izglītības un zinātnes institūciju administrācijas.

Vēlos paust, ka viena no stipras demokrātiskās sabiedrības iezīmēm ir amatpersonu nelokāma un solidāra iestāšanās par pamatlikumā nostiprināto brīvību respektēšanu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...