Dažādība ir vērtība: par savdabīgu kungu interešu pārstāvjiem valsts kapitālsabiedrībās
Pietiek lasītājs17.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Valsts drošības dienests pēta Attīstības finanšu institūcijas Altum vadītāja Reiņa Bērziņa dzīvesbiedres Jūlijas saistību ar sankcionētajiem Krievijas un Baltkrievijas oligarhiem, ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību vismaz vēl vienam Altum personāžam - Ievai Jansonei-Prikulei-Bukai.
Centīga un vidēji gudra meitene no laukiem diezgan ātri kļuva par menedžerīti banku sistēmā. Taču ar to viss beigtos, ja viņa nebūtu stājusies ne gluži lietišķās attiecībās ar kādreizējās Nordea bankas korporatīvā biznesa vadītāju un savu toreizējo priekšnieku Jāni Buku. Kaut viņa nebija šī kunga vienīgā tuvā paziņa, tieši šo Renault uzņēmīgais un enerģiskais kungs bija nolēmis paņemt "ilgtermiņa līzingā".
Pats J. Buks bija slavens ar savām spējām izdabāt plašam bankas klientu lokam. Klientu diapazons bija tiešām ļoti plašs, sākot no Bislana Abdulmuslimova un beidzot ar Juriju Šefleru un kādreiz Kremlim pietuvināto Arkādiju Dvorkoviču (caur virkni starpniekfirmu, protams).
Tādēļ veiklā Ieviņa bez grūtībām tika iekārtota darbā pie J. Buka čoma Valda Sikšņa (Callidus Capital partneres pozīcijā) un Andra Šķēles satelīta Guntara Kokoreviča (Clean-R vadītājas amatā). Desertā viņai vēl piemeta padomes locekles vietu kompānijā Indexo, kas tagad izmisīgi cenšas nokļūt biržā (acīmredzot pirms akcionārs Māris Martinsons saņem reālu cietumsodu).
Tieši šī "spēcīgā" vadības pieredze vēlāk "ļāva" I. Jansonei-Prikulei-Bukai ieņemt Altum valdes locekles amatu. Un vēl pārsteidzošāk pavisam nesen I. Jansone-Prikule-Buka tikusi izraudzīta darbam Tet padomē!
Zinot viņas oficiālā vīra plašo darbības profilu (savulaik šķīries no Unilīzinga pēc tam, kad kaut kur „izgaisa” vairāki simti tūkstošu eiro, vēlāk daudzus gadus "nostrādāja" Maskavā, atgriežoties Latvijā, piedāvāja bankas pakalpojumus visinteresantākajiem personāžiem, pelnīti ticis pie "dižtankista" titula, t.sk. pateicoties iesaistei Olainfarm mantinieču strīdos u.t.t.), nav grūti iedomāties, kādas intereses šī kundze pārstāvēs Latvijas lielākajās valsts kapitālsabiedrībās. Labākajā gadījumā tās varētu būt Andra Šķēles, sliktākajā - Kremļa un citu krievu bandītu.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
