Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”
Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs06.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen neviens no Eiropas līderiem nav izvirzījis tik strukturētu un plašu vīziju. Eiropa, kas balstās uz trim vaļiem: brīvību, aizsardzību un progresu, ir arī mūsu valsts un sabiedrības interesēs.
Īpaši augstu vērtēju to, ka Makrona kungs runā par nepieciešamību aizstāvēt Eiropas demokrātiju gan vēlēšanu, gan partiju finansēšanas kontekstā, atbalstāmas ir idejas arī Eiropas drošības, inovāciju un izaugsmes jomā.
Vienlaikus, kā jau kārtīgs latvietis, gribētu atzīmēt tālākas diskusijas elementus, kas, manuprāt, ir diskutabli. Pirmkārt, esmu piesardzīgs par drošības un aizsardzības līgumu, jo tas nedrīkst būt pretrunā ar NATO, skaidri jāpasaka, ka tas var papildināt Aliansi, bet nedrīkst to aizstāt vai graut jau tā trauslās transatlantiskās attiecības.
Otrkārt, īsti nevaru piekrist idejai par vienotu Eiropas Patvēruma biroju, par to būtu nepieciešama diskusija, atbalstāma ir doma par vienotiem un stingriem patvēruma meklētāju iesnieguma izskatīšanas kritērijiem, jo pagaidām atšķirības valstu pieejā ir pārāk lielas, šajā jomā es esmu par stingru, nevis liberālu pieeju, skaidri nodalot bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem.
Treškārt, ja mēs runājam par vienotu standartu algas un darba tiesību ziņā, tad jārunā arī par efektīvu konverģences politiku, lai izlīdzinātu ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm (kohēzija, tiešmaksājumi), bet tas nozīmē būtisku Eiropas Savienības budžeta palielinājumu, nevis samazinājumu, par ko iestājas daudzas dalībvalstis.
Ceturtkārt, Eiropai jābūt vērstai ne tikai Āfrikas, bet arī Austrumu, Rietumbalkānu un Dienvidu kaimiņu reģionu virzienā, mēs nedrīkstam aizmirst par saviem ideāliem un liegt tos citiem.
Kopumā ceru, ka šādas idejas un nevis solījumi, kas vairāk piedienas pašvaldību vai nacionālajām vēlēšanām, tiks apspriesti un vērtēti Eiropas parlamenta vēlēšanu kampaņā!
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.