Iesaki rakstu: 
Kamēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja krēslu ieņemošā Ieva Jaunzeme turpina ņirgāties par Finanšu ministrijas ierēdņu novērtēšanas komisiju, turpinot uz katru jautājumu sūtīt citu VID darbinieku sagatavotas atbildes simtiem lappušu apjomā, vēlos iepazīstināt Pietiek lasītājus ar dažām aizkulišu detaļām Terehovas muitnieku lietā.
Kā atceramies, šī gada aprīlī VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDB) darbinieki sadarbībā ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi (NMPP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts robežsardzi Terehovas muitas punktā aizturēja 29 muitniekus saistībā ar aizdomām par kukuļņemšanu.
Pēc notikušā I.Jaunzeme savos paziņojumos par notikušo aizrunājās tik tālu, ka atlika tikai piebilst, ka viņa pati ar ieroci vienā rokā un rokudzelžiem otrā apcietinājusi visus muitniekus - razbainiekus.
Patiesībā I.Jaunzeme kā parasti meloja. Pirmkārt, par aizturēšanas operāciju I.Jaunzemi un VID Muitas pārvaldes vadību - direktoru Raimondu Zukulu un viņa vietnieci Sandru Kārkliņu-Ādmini atbildīgās iestādes informēja tikai pēc operācijas sākuma, tādējādi novēršot informācijas noplūdi.
Otrkārt, ierindas muitniekus aizturēja par kukuļu vākšanu kopējā "katlā" un tālāku sadalīšanu "uz galviņām", tādēļ pastāvēja aizdomas, ka, iespējams, daļa no šiem kukuļiem tika sūtīta arī "uz augšu". Jāpiebilst, ka piecīšu vākšana no šoferiem tikai sākotnēji šķiet sīkums. Patiesībā piecīši tik lielā muitas punktā summējās pāris tūkstošos eiro katru dienu, desmitiem tūkstošiem katru mēnesi un simtiem tūkstošiem katru gadu.
Tā kā šī visiem zināmā prakse turpinājās gadiem ilgi, tā vienkārši nevarēja palikt nezināma ne muitas augstākajai vadībai, ne arī VID vadītājai. Tomēr tā vietā, lai cīnītos ar šo sērgu, I.Jaunzeme, R.Zukuls un S.Kārkliņa-Ādmine izvēlējās to nedarīt. Iemeslus, cerams, noskaidros izmeklēšana.
Par spīti tam, ka VID darbību pārraugošais finanšu ministrs Jānis Reirs jau pirmajā dienā pēc aizturēšanām uzdeva I.Jaunzemei uzsākt dienesta pārbaudes un noskaidrot atbildīgās augstākās muitas vadības amatpersonas, I.Jaunzeme kārtējo reizi ignorēja šo rezolūciju.
Tā vietā VID un muitas vadītāju starpā norisinājās aktīvas sarunas par tālāko rīcību. Kā primārais tika nolemts pēc iespējas mazāk runāt par tik liela mēroga aizturēšanu. Gadījumos, kad VID un muitas vadība no jautājumiem tomēr nevarēs izvairīties, tika saskaņotas vadlīnijas - sak, mēs zinājām, šī ir mūsu uzvara pret korumpantiem, 29 muitnieku aizturēšana neietekmēs muitas kontroles punkta darbu u.t.t.
Tas viss, protams, bija meli. Gan tas, ka viņi cīnījās pret naudas plūsmu no muitas punktiem, gan tas, ka zināja par aizturēšanas operāciju, gan tas, ka šīs aizturēšanas neietekmēja Terehovas muitas punkta darbību.
Arī pret J.Reira rezolūciju uzsākt dienesta pārbaudes pret augstāko muitas vadību augstākminētā trijotne izlēma rīkoties tikpat "radoši". Tā vietā, lai I.Jaunzeme uzsāktu pārbaudi pret R.Zukulu un S.Kārkliņu-Ādmini, viņa kopā ar tiem izlēma uzsākt dienesta pārbaudes pret Latgales muitas vadītāju, bēdīgi slaveno Guntaru Loitu un vienu no Terehovas muitas punkta vadītājiem.
Tādējādi VID vadītāja ne tikai pierādīja savu nekompetenci, ilgstoši nedarot neko attiecībā uz notiekošo korupciju muitas punktos, bet arī ļoti atklāti pasargāja no jebkādas atbildības abus galvenos atbildīgos muitā - R.Zukulu un S.Kārkliņu-Ādmini.
Protams, rodas jautājums, kāpēc I.Jaunzeme izliekas neredzam problēmas un korupciju muitā, kā arī piesedz R.Zukulu un S.Kārkliņu-Ādmini. Vai tiešām tikai tāpēc, ka R.Zukuls pateicībā par savu amatu ir gatavs ieņemt statista lomu, bet S.Kārkliņa-Ādmine ir pratusi izmantot I.Jaunzemes patmīlību (kaut arī apsmej to aiz muguras)?
Vai daļa no atbildes varētu slēpties faktā, ka ne tikai G.Loits ir bijis biežs viesis Rīgā, bet arī S.Kārkliņa-Ādmine ir ciemojusies pie G.Loita mājās Latgalē?
Tomēr vēl svarīgāks jautājums - vai ar 30 muitnieku (jā, 30 - nesen šajā lietā tika aizturēts vēl viens muitas darbinieks, kurš patlaban atrodas apcietinājumā, bet VID par to, protams, neziņoja) aizturēšanu pietiks, lai izskaustu korupciju vismaz vienā muitas punktā?
Jo, kā stāsta aculiecinieki, kādā no iknedēļas VID vadības videokonferencēm I.Jaunzeme un S.Kārkliņa-Ādmine esot nekautrējoties smējušās, ka "uz turieni laikam vajag sūtīt eksorcistu".
Vai nu tas ir kaut kāds perverss VID vadītājas Ievas Jaunzemes un Muitas pārvaldes direktora vietnieces Sandras Kārkliņas-Ādmines joks, parādot savu attieksmi pret kukuļņēmējiem, vai patiesās domas, atzīstot savu nespēju tikt galā ar korupciju muitā, - jebkurā gadījumā abām nav vietas VID.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
