Daži vārdi par „likuma un kārtības” sardzi Karinu Tinamagomedovu (tagad Sprūdi) un "Šveices vēlētāju"
Jānis Mākoņkalns05.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atzīšos, ka uzrakstīt pat pāris teikumus par Saeimas deputāti un kartupeļu fīrera Alda Gobzema līdzgaitnieci Karinu Sprūdi (tēva uzvārdā Tinamagomedovu) bez pamatīga slāņa lamuvārdu ir gluži vai neiespējami. Domāju, ka es tāds neesmu vienīgais, un līdzīgas emocijas izjūt ne tikai Gobzema zākātie liberasti, bet arī partijas „Likums un kārtība” viskvēlākie atbalstītāji. Tas, ko deputāte Sprūde paveica Varšavas lidostā, ir vārdam neaprakstāma PR izgāšanās, spļāviens sejā Latvijas valstij un galvenokārt saviem vēlētajiem. Taču runa šoreiz nebūs par to.
Sprūdes Rolex skandālā es gribētu pievērst uzmanību kādam mediju un sociālo tīklu komentāru sadaļās mazāk izgaismotam faktam, ka deputāte uz Šveici it kā esot braukusi tikties ar saviem vēlētājiem. Biju patiesi izbrīnīts, ka kartupeļu partijai „Likums un kārtība” ir tik liels tvēriens, ka par to ir gatavi balsot ne tikai Papišovas un Diršu pagasta (reālas vietas) purvos, bet pat Šveices sniegotajos Alpos!
Pēc šī fakta izgaismošanas man radās gluži pašsaprotams jautājums: kurš no Šveices iedzīvotājiem varētu kotēties kā potenciāls Alda Gobzema partijas atbalstītājs, ar kuru tik steidzami vajadzēja tikties deputātei Sprūdei?
Tiem, kas kaut nedaudz sekoja līdzi 2018.gada Saeimas vēlēšanām, atbilde nav ilgi jāmeklē. Toreiz ar Gobzema iepriekšējo politprojektu „KPV LV” medijos nereti tika saistīts Šveices pilsoņa un Lemberga mantas turētāja Rūdolfa Meroni vārds. Kuluāros jau pirms vēlēšanām tika runāts, ka Meroni tur „aiz vienas vietas” partijas seju un galveno runasvīru Artusu Kaimiņu. Pēc „KPV LV” lielās shizmas 2019.gada sākumā šo teoriju apstiprināja arī Kaimiņa bijušais partijas biedrs Gobzems. Tajā pašā laikā savu iesaisti iespējamajos darījumos ar Šveices advokātu Gobzems nekomentēja.
Personīgi es neticu, ka Meroni ietekme Latvijas politikā toreiz patiešām tika projicēta vienīgi caur Artusa Kaimiņa prizmu un Gobzems šajā procesā nepiedalījās. Visticamāk, ka Aldis bija par visu ļoti labi informēts un pats arī mudināja Kaimiņu sadarboties ar Meroni. Neaizmirsīsim, ka, citējot pašu Artusu, tieši Aldis Gobzems ir „lielākais blēdis, ar kuru viņš jebkad ir sastrādājies”.
Gobzema blēdīšanās nekur nav pazudusi, un viņš gluži kā jebkurš cits politiķis cītīgi strādā pie partijas sponsoru meklēšanas. Viens tāds sponsors, iespējams, mitinās Šveicē un, iespējams, jau iepriekš ir bijis labi zināms ar Gobzema un Kaimiņa duetu. Lai gan uz šo brīdi Kaimiņa faktors šajā sadarbības modelī sevi izsmēlis, tas nebūt nenozīmē, ka no Gobzema telefonu grāmatiņas ir izzudis arī šveiciešu pelēkā kardināla telefona numurs.
Tā nu sanāk, ka „Likuma un kārtības” atbalstītājs, pie kura pirms pāris nedēļām viesojās Karina Sprūde, pilnīgi iespējams, bija tieši bijušais „KPV LV” sponsors Meroni. Savukārt bēdīgi slavenais Rolex pulkstenis, kuru deputāte nelikumīgi centās izvest cauri Varšavas lidostai, pilnīgi iespējams, bija „Likuma un kārtības” jaunā atbalstītāja „dāvinājums”, kuru bez Polijas muitnieku iejaukšanās būtu visai grūti uzost KNAB izmeklētājiem.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
