Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan Valsts drošības iestāžu likums un citi normatīvie akti šo iestāžu amatpersonām nosaka būtiskus piepelnīšanās ierobežojumus, strādājot otrā darbā privātuzņēmumos, virkne augstu Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja (SAB), kā arī Militārās policijas darbinieku ir izrādījušies vienlīdzīgāki par citiem un saņēmuši vadības atļaujas turpināt piepelnīšanos. Ar to arī skaidrojama pazīstamā SAB darbinieka Aigara Sparāna (attēlā) pēdējā laika biežā „viesošanās” Saskaņas centram pietuvinātā miljonāra Vasilija Meļņika uzņēmumos, - šādas atļaujas no SAB vadības saņēmuši arī vairāki šīs iestādes vadoši darbinieki.

Valsts drošības iestāžu tāpat kā Valsts policijas darbinieku vidū piepelnīšanās papildus valsts nodrošinātajai lielākoties niecīgajai algai pēdējos gados ir bijusi plaši izplatīta.

Taču šā gada vasarā būtiski „piegrieztas skrūves” vairākās valsts drošības iestādēs, kuru darbinieki faktiski nostādīti izvēles priekšā – aiziet no ienesīgajiem papilddarbiem uzņēmēju apsardzē utml. vai arī zaudēt valsts darbu.

Rezultātā, piemēram, vairāki Drošības policijas darbinieki valsts darbu pametuši par labu darbam uzņēmēja Jura Savicka un viņa uzņēmumu apsardzē, savukārt vairākus vērtīgu kadrus zaudējusi čečenu uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova ietekmes zonā esošā, oficiāli bijušā iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona vadītā apsardzes kompānija Bars Security.

Taču atsevišķi Drošības policijas darbinieki saglabājuši oficiālu iespēju turpināt darbu privātuzņēmumos. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pēdējās dienās vairākās publikācijās saistībā ar SAB darbinieku Sparānu pieminētā uzņēmēja Meļņika uzņēmumos arī pēc „skrūvju piegriešanas” turpina darbu vismaz divi Drošības policijas virsnieki – Raimonds Dūmiņš (plašāk zināms kā amatpersona, kas nodrošina arī premjera apsardzi) un Armīns Dīcis.

Dīča komentāru Pietiek iegūt neizdevās, toties Dūmiņš īsā telefonsarunā apliecināja, ka patiešām strādājot divās darba vietās, no kurā valsts darbs ir tikai viena. No Drošības policijas darbinieka teiktā izrietēja – viņam esot pirmā dzirdēšana, ka šāds darbs divās vietās būtu aizliegts.

Kā izrādās, Dūmiņa gadījumā tas tā tiešām ir – viņš ir izrādījies vienlīdzīgāks par citiem: pēc ilgas stomīšanās un pārdomām Drošības policija Pietiek apliecināja, ka gan viņš, gan Dīcis piepelnīšanās atļaujas patiešām saņēmuši.

Nekādi plašāki komentāri gan netiek sniegti, vien atzīstot, ka „šogad ir bijuši gadījumi, kad institūcija ir pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu, gan arī par atteikumu izsniegt atļauju amatu savienošanai”.

Oficiālais skaidrojums saistībā ar valsts drošības iestāžu darbinieku iespējām strādāt otrā darbā ir - saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām ir noteikti speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi un to izpildes kārtība.

Amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju. Pirms tam likumā noteiktajos gadījumos valsts amatpersonai (institūcijai) ir pienākums izvērtēt, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

SAB direktors Jānis Kažociņš aizvadītajā nedēļā ne apstiprināja, ne noliedza, ka arī pazīstamais biroja darbinieks Sparāns varētu būt saņēmis šādu piepelnīšanās atļauju. Šādas atļaujas izsniegšana izskaidrotu iemeslus, kāpēc vairāki avoti Meļņika Eiroholdinga uzņēmumos apgalvojuši, ka Sparāns tajos esot sācis darbu kā Meļņika drošības konsultants.

Kā zināms, viena no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja šogad sodītajām amatpersonām ir kāda policiste, - viņas pārkāpums bijis tas, ka, nespējot iztikt ar niecīgo darba algu valsts darbā, viņa bez atļaujas piestrādājusi par apkopēju skolā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...