Dažus mēnešus pēc komplimentāras intervijas ar Šuplinsku radiožurnālists Tomsons tiek pie 440 eiro no Šuplinskas ministrijas par dažu stundu darbu
PIETIEK11.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dažus mēnešus pēc tam, kad Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons ir vadījis komplimentāru radiointerviju ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, viņš bez konkursa ir ticis pie 440 eiro „honorāra” no Šuplinskas vadītās ministrijas par dažu stundu darbu.
Šā gada martā Tomsons vadīja „sabiedriskā” Latvijas radio interviju ar izglītības un zinātnes ministri Šuplinsku. Lai gan Tomsons bieži pret intervējamajiem izturas izteikti iecietīgi, šī saruna izcēlās pat līdzīgu interviju vidū, - tā bija īpaši komplimentāra.
Savukārt trīs mēnešus vēlāk, kā rāda Izglītības un zinātnes ministrijas pēc oficiāla pieprasījuma sniegtā informācija, tā ir izmaksājusi Tomsonam 440 eiro atlīdzību par viņa sniegtiem maksas pakalpojumiem.
Šī summa, par kādu „sabiedriskā” radio korespondentam būtu jāstrādā gandrīz pusmēnesi, Tomsonam no Šuplinskas vadītās ministrijas līdzekļiem ir samaksāta par dažu stundu darbu.
Šos korespondenta pusalgu Tomsons saņēmis par maksas pakalpojumiem ministrijai, pildot tās uzdevumus kā „moderators diskusijai par izglītības attīstību” sarunu festivālā Lampa 28. jūnijā.
Kā liecina Pietiek informācija, Tomsona pakalpojumus Šuplinskas vadītā ministrija izvēlējusies, nerīkojot nekādu oficiālu iepirkumu.
Pats Tomsons aizvadītajā nedēļā nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:
1) kādus maksas pakalpojumus Jūs šogad esat sniedzis valsts pārvaldības un pašvaldību iestādēm?
2) kādus maksas pakalpojumus Jūs šogad esat sniedzis konkrēti Izglītības un zinātnes ministrijai?
3) kādu samaksu esat saņēmis par šiem pakalpojumiem?
4) kā Jūs komentētu pieņēmumu, ka iespēja sniegt šos pakalpojumus un saņemtā ievērojamā samaksa, kas par vienu sniegtu pakalpojumu vien sasniedza vidusmēra Latvijas radio korespondenta mēnešalgas pusi, Jums ir tikusi sniegta un bijusi saistīta ar komplimentāro, nekritisko manieri, kādā Jūs šā gada martā intervējāt izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku?
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
