Deputāti apvieno īres kompensāciju ar otru - par nokļūšanu deklarētajā dzīvesvietā
PIETIEK18.03.2011.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Vairākums no Saeimas deputātiem, kuri pieteikušies kompensācijai par īri un to saņēmuši, vienlaikus izmanto arī iespēju saņemt no budžeta kompensāciju par transporta izdevumiem. Īres kompensācijas būtība ir, lai deputāts, kura dzīvesvieta atrodas tālu no Rīgas, darba pienākumu pildīšanai noīrētu pagaidu mītni galvaspilsētā. Pēc jaunās sistēmas, kas ieviesta 2011. gadā, deputāti, kas pieteikušies un kam uz to ir tiesības, saņem apvienotu īres un transporta kompensāciju. Lai saņemtu kompensāciju, deputātiem jāiesniedz čeki par degvielu un īres līguma kopija.
Uz transporta kompensācijām var pretendēt deputāts, kas dzīvo vismaz 19 kilometru attālumā no Rīgas. Lai deputātam būtu tiesības pieteikties uz īres kompensāciju, viņam jādzīvo vismaz 40 kilometru no Rīgas. Transporta izdevumi tiek kompensēti, lai deputātiem ļautu nokļūt no mājvietām uz darbu Rīgā.
Transporta kompensāciju var pieprasīt arī par izdevumiem, kas radušies dodoties pie vēlētājiem reģionos. Ar to izskaidrojams, kādēļ atsevišķi deputāti vienlaikus saņem gan kompensāciju dzīvokļa īrei Rīgā, gan transporta kompensāciju par ceļa izdevumiem uz attālākām Latvijas vietām. Piemēram, deputātam, kurš dzīvo tālāk nekā 280 kilometru no Rīgas, apvienotā īres un transporta kompensācija var sasniegt 471 latu, kas ir maksimālā iespējamā.
Salīdzinot Pietiek rīcībā esošo apkopojumu par īres naudām, kas parādās Saeimas deputātu iesniegtajos īres līgumos, redzams, ka, piemēram, Staņislavs Šķesters (ZZS), kura īres līgums paredz maksāt 340 latu, vēl 131 latu saņem transporta izdevumiem, lai nokļūtu uz savu deklarēto dzīvesvietu Rēzeknes novadā. Tāpat Jānis Tutins (SC) vienlaikus ar 260 latiem, kurus viņš pieprasījis saskaņā ar īres līgumu, vēl 183 latus saņēmis kompensācijā par transporta izdevumiem uz dzimto Rēzekni. Līdzīgi rīkojas arī rēzeknietis Ivans Ribakovs (SC), kurš papildus 380 latiem par īri Rīgā saņem 63 latus par transporta izdevumiem. Transporta kompensācijas izmanto arī daugavpilieši Rita Strode (PLL) un Dmitrijs Rodionovs (SC) – Strodei, kura pieprasījusi 385 latu īres kompensāciju, apvienotā īres un transporta kompensācija ir 417 lati, bet Rodionovam 350 latu īres kompensācijai janvārī papildu izmaksāti vēl 89 lati par transporta izdevumiem.
Pietiek jau rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saskatījis neatbilstību un aizdomas par valsts līdzekļu nelietderīgu izšķiešanu pēc tam, kad izanalizējis deputātu iesniegtos īres līgumus un salīdzinājis tajās norādītās adreses ar nekustamo īpašumu kompāniju sniegto informāciju par vidējām īres cenām. Secināts, ka summas, kuras savos līgumos par dzīvokļa īri norādījuši tie ārpus Rīgas dzīvesvietu deklarējušie Saeimas deputāti, kuri izmantojuši tiesības pieteikties īres kompensācijai, ir būtiski lielākas par nekustamo īpašumu īres cenām dažādos galvaspilsētas mikrorajonos, kādas norāda nekustamo īpašumu kompānijas. Tādēļ KNAB vērsies pie Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, lūdzot izvērtēt, vai esošais īres un transporta kompensāciju apjoms, kuru saņem Saeimas deputāti, atbilst likuma prasībām par lietderīgu rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
