Deputāti cenšas nodot ziņu Aizsardzības ministrijas vadītājiem, ka samērā netālu no Latvijas notiek karš
Arnis Kluinis, Neatkarīgā18.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Aizsardzības ministrija nokaitināja Saeimas deputātus ar taisnošanos par nespēju atbildēt uzņēmējiem ne jā, ne nē par jau izstrādāto ieroču pirkšanu vai nepirkšanu.
Aizsardzības ministrijas darbību militāro pasūtījumu došanā vietējiem uzņēmumiem izskatīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas kopsēdes dalībnieki.
Abu apakškomisju vadītāju vietas atstātas opozīcijai Nacionālās apvienības izpildījumā, bet personāli Edgaram Butānam un Edvīnam Šnorem. E. Butāns pavēstīja, ka pēdējā mēneša laikā apmeklējis četrus militāras produkcijas ražotājus un visur dzirdējis vienu un to pašu, ka Aizsardzības ministrija mēnešiem un gadiem nevar izlemt, kādu tehniku tai vajadzēs vai nevajadzēs.
Savukārt uzņēmēji nevar uz nezināmu laiku rezervēt ražošanas jaudas tādu cerību dēļ, ka kaut kad viņi varbūt drīkstēs startēt ieroču u.c. kara materiālu iepirkumu konkursos ar nezināmu rezultātu.
Aizsardzības ministrija neko nesaka ne uzņēmējiem, ne deputātiem
Izrādījās, ka pret Saeimas deputātiem Aizsardzības ministrija izturas tieši tāpat, kā pret uzņēmējiem. Proti, bija atsūtījusi uz Saeimu Aizsardzības industrijas un inovāciju politikas departamenta direktori Vinetu Mileiko, kura ne uz vienu no deputātu jautājumiem atbildēt pēc būtības nevarēja un nedrīkstēja.
“Man tas šķiet ļoti mulsinoši,” par Aizsardzības ministrijas atsūtītās pārstāves rangu un atbildēm sacīja bijusī Saeimas priekšsēdētāja, bet iepriekšējā Latvijas valdībā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece: "Ja mēs esam uzlikuši dronu koalīciju uz tik augstas latiņas, tad kaut kas ir jādara, lai koalīcija darbotos. Ja mēs gribam attīstīt militāro industriju, tad kaut kas ir jādara, lai šo procesu veicinātu. Grūti virzīt lielus pārmetumus kolēģei, kura šeit pārstāv ministriju. Jāskatās, kāda ir ministrijas vadības attieksme, cik nopietni tā uztver šādas diskusijas. Diemžēl ministrijas vadību šeit neredzam. Varbūt vajadzīga jauna diskusija ar cilvēkiem, no kuriem varētu prasīt rezultātu.”
Par Aizsardzības ministrijas kavēšanās ilustrāciju kalpoja kaujas laukam būvēts transporta līdzeklis “VR Fox”. Plašāka sabiedrība par tāda projekta esamību un tā gatavības pakāpi varēja uzzināt no aģentūras LETA 2022. gada 2. septembra ziņas, ka 5. septembrī Ādažu poligonā tikšot prezentēts SIA “Baltic Motorsport Promotion” un SIA “Vāģi” izstrādāta pilnpiedziņas transportlīdzekļa prototips “VR-1-FOX”. Atrādīts tas tika toreizējam aizsardzības ministram Artim Pabrikam un Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam.
Prezentētāju pusē tika minēts SIA "Baltic Motorsport Promotion" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Dzenītis. 2024. gada 16. aprīlī viņš piedalījās Saeimas apakškomisiju kopsēdē un pēc tās pastāstīja “Neatkarīgajai” par savu produktu. Viņš apliecināja, ka Latvijas bruņotie spēki L. Kalniņa personā atzinuši šo pārvietošanās līdzekli par vajadzīgu, atbilstošu utt., bet Aizsardzības ministrija līdz šai dienai nav spējusi atbildēt ne par ražojuma pirkšanu, ne par nepirkšanu, ne par konkursu vai kādiem citiem nosacījumiem, atkarībā no kuriem ražojums tiktu pirkts vai nepirkts. Taču uzņēmums nespēs vēl nezināmu laiku uz priekšu uzturēt produkta piedāvājumu, t.i., uzņēmuma iekārtas un darbinieku sastāvu atbilstoši tam, lai produktu sāktu ražot lielākā vai mazākā, bet rūpnieciskā apjomā.
Līdzīgi pārvietošanās līdzekļi kara materiālu tirgū nopērkami par apmēram 200 tūkstošiem eiro gabalā. Konkrēto Latvijas produkta cenu nav iespējams pateikt, jo to lielā mērā ietekmētu pasūtīto transporta līdzekļu skaits. Vēl cita lieta ir transporta līdzekļu aprīkojums ar šaušanas, radioelektroniskās cīņas vai cilvēku glābšanas līdzekļiem.
Deputāti uztraucas, ierēdņi mierina
Apakškomisiju kopsēdes laikā tika vairākkārt atkārtotas un uzsvērtas trīs lietas. Pirmā, ka gadījums ar “Fox” ir tipisks piemērs tam, kā vispār darbojas Aizsardzības ministrija. Otrā, ka šī ministrija 2024. gada pavasarī turpina darboties tā, it kā par karu Ukrainā tai vispār nekas nebūtu zināms. Trešā, ka Latvijas uzņēmumiem gandrīz neiespējami pārdot militāras nozīmes produkciju ārzemju armijām, ja viņi nevar apliecināt, ka viņu produkciju iemanto Latvijas armija.
Teorētiski Latvijas uzņēmumiem radušās līdz šim neiedomājamas iespējas tieši militārās tehnikas virzienā, jo šīs tehnikas paraugiem būtu jānokļūst uz pasaules mēroga skatuves, t.i., Krievijas-Ukrainas kara frontēs. Ja šī tehnika sevi labi parādītu reālā karā, tad tā iegūtu nesalīdzināmi augstāku prestižu, nekā ar paraugdemonstrējumiem Ādažu poligonā. Praktiski šīs izredzes mazas, jo Latvija Aizsardzības ministrijas personā nespēj noorganizēt mūsu tehnikas paraugu nonākšanu līdz Ukrainai. Latvija, lūk, dalās ar to tehniku, kāda Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau ir, bet jaunās vietējās izcelsmes tehnikas tiem nav.
V. Mileiko paskaidroja, ka Aizsardzības ministrija rakstot bruņoto spēku attīstības plānu nākamajiem 12 gadiem, no kura kļūšot skaidrāks, ko armijas vajadzībām iepirks un ko neiepirks. V. Mileiko nespēja pateikt, kad šis plāns tiks uzrakstīts un kad tas stāsies spēkā. Pēc tam varēs sākt skaitīt 12 gadus, kuru laikā valsts no vietējiem ražotājiem varbūt tomēr kaut ko nopirks un tad piegādās Ukrainai. Karam Ukrainā jāieilgst uz vismaz 13 gadiem, lai Latvijas militārajai produkcijai pavērtos izredzes nonākt Ukrainā savlaicīgi, kamēr šīs tehnikas izmantošana reālās kaujās nodrošinātu tai par naudu nenopērkamu reklāmu.
Deputātus ļoti satrauca Aizsardzības ministrijas nostāja atlikt lemšanu par bruņojuma iegādi varbūt vēl gadiem ilgi. Atzīmējot to, ka pārmest par šādu nostāju V. Mileiko nav jēgas, viņi centās ar ierēdnes starpniecību nodot ziņu Aizsardzības ministrijas vadītājiem, ka samērā netālu no Latvijas notiek karš. To izraisījusi Latvijas kaimiņvalsts un no tās nemitīgi atskan draudi Latvijai. Runa nav par to, kādu ieguldījumu Latvijas Republikas tautsaimniecībā pēc vairāk nekā 12 gadiem dos militārā rūpniecība, bet par to, vai Latvija tad vispār pastāvēs.
“Ar lielām bažām uzzināju, ka Latvija uzņēmusies dronu koalīcijas vadību,” atzīmēja E. Šnore. “Mazākais, ka tā būs milzīga izgāšanās. Bet - saprotiet! - no tā ir atkarīga gan Ukrainas, gan arī mūsu drošība.” “Ņemsim vērā, raudzīsimies kopā ar kolēģiem citās ministrijās, kā mēs vēl varam mainīt šo pieeju, ņemot vērā karu Ukrainā,” viņu mierināja V. Mileiko.
Vieniem karš, bet citiem nauda
Pagaidām karš Ukrainā Aizsardzības ministrijai nozīmē milzīgu naudas straumi. Ja 2022. gadā, kura budžets tika gatavots pirms Krievijas 2022. gada 24. februāra uzbrukuma Ukrainai, ministrijai nācās iztikt ar 758 miljoniem eiro, tad šā gada budžets jau pamanāmi pārlēcis miljarda robežlīniju līdz 1,13 miljardiem eiro. Tajā skaitā bruņoto spēku budžets audzis no 601,9 miljoniem līdz 918,3 miljoniem eiro. Atlīdzības augušas no 221,2 miljoniem līdz 341,5 miljoniem eiro, bet preču un pakalpojumu pirkšanas izdevumi no 205,1 miljona līdz 266,1 miljonam.
No 2022. un 2024. gada budžeta likumiem izrakstītie skaitļi liecina, ka ieroču un vispār nekādi iepirkumi nav Aizsardzības ministrijas un armijas prioritāte, jo to īpatsvars kopējos uzdevumos samērā mazs un pieaug daudz lēnāk nekā kopējie izdevumi. Parādēm un manevriem nepieciešamo kara tehnikas daudzumu Latvija pērk par salīdzinoši lētu naudu vai nu kā lietotu tehniku, vai kā to, ko lielražotāji laiž izpārdošanā. Neizklausījās un neizskatījās cerīgi tas, kā uzņēmēji sauca un Saeimas deputāti piebalsoja, lai Aizsardzības ministrija ieceļ tādu amatpersonu, pie kuras uzņēmēji varētu uzzināt, ko Latvijas armijai vajag no ražotājiem. Šādas amatpersonas neesamība jau ir pietiekami skaidra atbilde, ka armijai no viņiem nevajag gandrīz neko.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
