Deputāti paklusām gatavojas uz atvadām sagādāt pārsteigumu īrniekiem

Iesaki rakstu:

Šā gada 22. jūnijā Saeimas Juridiskajā komisijā nolemts virzīt Saeimā trešajam lasījumam grozījumus Civilprocesa likumā, tostarp grozījumus Civilprocesa likuma 620.6 pantam, izsakot minētās tiesību normu otro un trešo daļu šādā redakcija:

„(2)Tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no tajā esošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar visām personām, kuras atrodas šajā īpašumā.

(3)Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums netiek pildīts, nekustamā īpašumā esošās personas tiek izliktas, ja nepieciešams izvedot tās piespiedu kārtā. [..].”

Minētie Civilprocesa likuma grozījumi aizskar īrnieku/nomnieku, proti, to personu tiesības, kuras lieto telpas uz tiesiska pamata, bet nav nedz parādnieks, vai tā ģimenes loceklis.

Saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām, kurām pievienojusies arī Latvija, tiesība uz mitekli ir viena no cilvēka pamattiesībām.

Latvijas civiltiesībās nostiprināts, ka personu izlikt no dzīvojamās telpas var tikai un vienīgi ar tiesas spriedumu. Tas nozīmē – ar tādu tiesas nolēmumu, kas pieņemts lietā, kur tiesa ir pēc būtības izskatījusi lietu, uzklausot pušu argumentus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus.

Turklāt likuma Par dzīvojamo telpu īri XI nodaļā gadījumā ja tiesā tiek ierosināta lieta par mazāk aizsargāto, tostarp, nepilngadīgu bērnu izlikšanu, paredzēts šo personu aizsardzības mehānisms.

Līdzšinējais normatīvas regulējums, ar kādu personas tiek izliktas no dzīvojamām telpām, atzīstams par cilvēktiesībām atbilstošu.

Savukārt grozījumi paredz: ja izsolē tiek pārdots izīrēts dzīvokļa īpašums, tad pirms tam noslēgtais īres līgums netiek ņemts vērā – pretēji Civillikuma normām. Proti, grozījumos paredzēta izlikšana bez tiesas sprieduma, pretēji aprakstītajām cilvēktiesībām.

 Vēl jo vairāk, romāņu - ģermāņu tiesību loka valstīs, kāda arī ir Latvija, prevalē tiesību princips „Pirkums īri nelauž!”. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz īpašnieku maiņu, pamatojoties uz īres līgumu, īrniekam ir tiesības netraucēti lietot telpas. Bet grozījumos tas nav ievērots: saskaņā ar grozījumiem, īrniekam pat nezinot, tiesu izpildītājs atver dzīvokļa durvis, apraksta un izved viņa mantu, ko tiesīgs izpirkt ir tikai parādnieks! Šāds tiesisko attiecību regulējums nav taisnīgs.

Atbilstoši grozījumiem, ja izsolē tiek pārdota daudzdzīvokļu māja, kurā dzīvokļi ir izīrēti, tad tiesu izpildītājs ir tiesīgs izlikt visus īrniekus, aprakstot un savācot to mantas. Šāds tiesisko attiecību regulējums juridiski vērtējams kā pilnīgs nonsenss!

Un vai grozījumos paredzētais normatīvais regulējums pasargās viesnīcas iemītniekus gadījumā, ja ūtrupē nonāk viesnīca?

Grozījumi ir arī drauds uzņēmējdarbībai, jo piemēram, ja uzņēmējs nomā telpas (vai zemi) ražošanas vajadzībām, bet minētās telpas vai zeme tiek pārdotas izsolē, tad tiesu izpildītājs apraksta un izved ražošanas iekārtas, produkciju un visu citu, kas tiesu izpildītāja ieskatā nav saistīts ar pārdoto īpašumu.

 Neapšaubāmi politiskajos procesos tiek realizētas intereses, bet, pieņemot likumu, nevajag vadīties no Komercbanku asociācijas ieteikumiem vien, jo jābūt ir tā, ka „Viens likums, viena taisnība visiem!”, proti, pieņemtajiem likumiem ir jābūt maksimāli taisnīgiem, tādiem, kas kalpo Latvijas kā vienotas tautas un drošas valsts labklājības un tautsaimniecības attīstībai.

Seko mums