Deputāts: "Pilsētā regulāri smird mazuts!" Vides dienests: "Pārbaudījām. Tā ir jūsu brāļa darbavieta, kas to smirdoņu izraisa."
N. Andersons12.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Toma un Džerija" sižeta cienīga iekrišana pašam savās lamatās gadījusies kādam Ventspils domes deputātam: ceļot trauksmi par regulāru naftas smaku, kas no ostas izplūst pār pilsētu, izrādījies, ka smirdoņu izraisa viņa miesīga brāļa pārstāvētais uzņēmums.
Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis publiskajā telpā ir izplatījis publikāciju ar virsrakstu "Kurš mūs indē, jeb paši cēla, paši brēca?". Šajā paziņojumā A. Landmanis apraksta savas idejas par iemeslu nepatīkamajām smakām, kas atkal un atkal apgrūtina ventspilniekus.
Ventspils dome uz sava deputāta teikto reaģēja tā, kā to paredz likums: dome uzrakstīja pieprasījumu Valsts vides dienestam (VVD), uz ko saņemta VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes direktores E. Mahtas atbilde. Tajā teikts:
"Izvērtējot pārbaudēs iegūtos datus, konstatēts, ka sūdzību laikā saimniecisko darbību, kuras rezultātā varēja rasties iedzīvotājiem traucējošas smakas, veica tikai viens [ostas termināļu] operators, kurš periodiski veica mazuta noliešanu no cisternām, līdz ar to secināms, ka marta sākumā fiksēto naftas produktu smaku avots bijis AS "Ventbunkers" (turpmāk – Operators).
Klātienes pārbaudes laikā Valsts vides dienesta pārvalde pārliecinājās, ka Operators, veicot mazuta noliešanu no cisternām, izmanto vagoncisternu nosegvākus, taču rezervuāri joprojām nav aprīkoti ar tvaika savākšanas iekārtām un tie nav pievienoti kravas izgarojumu kontroles sistēmai. Vienlaikus jāpiekrīt arī Ventspils domes novērojumiem, ka marta pirmajā nedēļā laikapstākļi pilsētā bija īpaši nelabvēlīgi smaku izkliedei: ilgstoši saglabājās bezvējš.”
Kā tika minēts pašvaldības preses konferencē, atbilstoši spēkā esošajam Ministru kabineta noteikumu regulējumam (kura ieviešanu savulaik iniciēja Ventspils pilsētas dome) uzņēmumam "Ventbunkers" savas naftas produktu noliešanas estakādes un rezervuāri jāaprīko ar tvaiku savākšanas iekārtām.
Domes Vides aizsardzības komisijas sēdē ir uzklausīti AS "Ventbunkers" pārstāvji par šī uzdevuma izpildes progresu, un saņemts apliecinājums, ka tas tikšot izpildīts. Kamēr estakāde un rezervuāri nav aprīkoti, uzņēmumam ir jāveic viss iespējamais, lai neapgrūtinātu ventspilniekus, tai skaitā kraušana jāpārtrauc, ja ir nelabvēlīgi laika apstākļi.
Aivja Landmaņa brālis Ivars, kurš arī ir domes deputāts, kā savu darbavietu jau daudzus gadus deklarējis Ekonomikas un budžeta daļas vadītāja amatu "Ventbunkerā", kā arī valdes locekļa amatu biedrībā "Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika", kurā darbojas abu brāļu pārstāvētie uzņēmumi.
"Var tikai apbrīnot A. Landmaņa gluži vai patoloģisko vēlmi jebkuru jautājumu mēģināt sasaistīt ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ietekmi. Arī šajā gadījumā tiek izdarīts mēģinājums vainu novelt uz kādu vārdā nenosauktu uzņēmumu, kas it kā piederot A. Lembergam, un, A. Landmaņaprāt, tāpēc netiekot kontrolēts. Savukārt "Ventbunkers" nekādā gadījumā neesot pie vainas, un vispār mazuts, ko šis uzņēmums pārkrauj, neizplatot nepatīkamu smaku, ja nu vienīgi smaržojot pēc tulpēm pavasara plaukumā," deputāta darbības komentējis A. Lemberga pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
