Deputāts Eglītis: mēs ar Bordānu un ASV biznesmeni Ragaušu esam „labi draugi, paziņas”
PIETIEK02.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs ar tieslietu ministru Jāni Bordānu un gāzes termināļa būvniecībā un garantētos Latvenergo pasūtījumos ieinteresēto ASV uzņēmēju Pēteri Ragaušu esam „labi draugi, paziņas” un neformāli tiekamies vairākas reizes gadā, - tā Saeimas deputāts un Bordāna partijas biedrs Gatis Eglītis Pietiek skaidro aizvadītajā piektdienā notikušo trijotnes tikšanos, kas fiksēta arī fotogrāfijās.
- Kādus jautājumus jūs tur apspriedāt?
- Visādus. Par Latvijas politiku, par Latgali, par stipendijām jauniešiem. Ko mēs vēl? Jā, dažādi.
- Pēc kā iniciatīvas tā tikšanās notika?
- Nu, mēs regulāri tiekamies. Mēs esam labi draugi, paziņas. Kā zināms, Ragaušs arī atbalstījis mūsu partiju, kā viņš intervijā 1:1 izstāstīja. Jā, mēs tiekamies. Kad viņš ir Latvijā, tad mēs tiekamies. Pēdējā reize bija uz filmas “Pilsēta pie upes” pirmizrādi Krāslavā. Viņš to filmu sponsorēja. Tur mēs tikāmies. Jā, šoreiz Rīgā.
- Jūs parasti tiekaties neformālos apstākļos kādā krodziņā, nevis Saeimā vai pie ministra ministrijā?
- Jā. Mēs esam labi draugi, paziņas. Kāpēc lai mēs kaut kur slēptos vai formāli?
- Jūs vienmēr trijatā?
- Vēl tur tajā Vakarā bija arī Znotiņš Reinis [Pietiek rīcībā esošajos fotoattēlos gan nav redzams]. Reinis Znotiņš viņu [Ragaušu] pazīst visvairāk no mums. Visagrāk. Ir tāda Baltic American Freedom Foundation, kas jau 15-20 gadus dod stipendijas jaunajiem censoņiem no Latvijas mācīties Amerikā. Ragaušs ir viens no tās programmas veidotājiem un finansētājiem. Arī Reinis Znotiņš ir mācījies ar to stipendiju Amerikā.
- Es saprotu, ka tikšanās notika darba laikā.
- Tas bija pēc darba. Tas bija vakarā. Mēs tur tikāmies, sešos laikam sākām. [Deputāts tīši vai netīši runā nepatiesību, - Pietiek fotogrāfijas saņēma jau pulksten 16.30.]
- Vai tur tika apspriesti arī kādi tādi jautājumi, kas skar tieslietu ministra kompetenci?
- Nē. Nē, es tādus neatceros.
- Bordāna kungs tikšanās piedalījās nevis kā tieslietu ministrs, bet kā paziņa un draugs?
- Jā. Tieši tā.
- Un jūsu loma bija tāda pati?
- Jā, tieši tā. Mēs arī šajā nedēļas nogalē ar Bordānu esam Latgalē – Krāslava, Daugavpils, Rēzekne. Būtībā tā Latgale mums ir tāds vienojošs stāsts ar Ragaušu.
- Jūs atceraties, cik jums tādu tikšanos pēdējā gada laikā bijis ar Ragauša kungu?
- Tā, grūti pateikt.
- Desmit?
- Tik daudz ne. Nu, kad viņš ir Latvijā, divas-trīs reizes gadā.
- Vai runājāt arī par plānoto sašķidrinātās gāzes termināli?
- Nu tā, tikai garāmejot.
- Tas būtu?
- Būtībā tas, ko es savā [portālā Delfi publicētajā] rakstā rakstu, ka Latvijai būtu labi, ja tāds būtu.
- Jūs arī ar citiem uzņēmējiem šādi tiekaties?
- Citiem uzņēmējiem – nē. Šajā ziņā mēs tikāmies kā paziņas, nevis kā ar uzņēmēju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
