Deputātu jautājumi Circenei par narkomānijas un narkotiku lietošanas profilaksi, veselības aprūpi
Saeimas deputāti*06.05.2014.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Saeimas deputātu oficiāli iesniegtie jautājumi veselības ministrei Ingrīdai Circenei par narkomānijas un narkotiku lietošanas profilaksi, veselības aprūpi:
1. Kuras valsts institūcijas veic profilakses aktivitātes atkarību izraisošo vielu jomā? Vai šīm aktivitātēm ir kampaņveida raksturs? Vai profilakses aktivitātes tiek izstrādātas noteiktām mērķa grupām un centralizēti?
2. Vai Veselības ministrija izstrādāja narkomānijas profilakses rīcības paraugprogrammas pašvaldībām?
3. Kādi finanšu resursi kopš 2010.gada līdz šim brīdim ir ieguldīti informatīvajās kampaņās, lekcijās, publikācijās plašsaziņas līdzekļos ar mērķi samazināt narkotiku lietošanas un pamēģināšanas rādītāju, kā arī pirmreizēji reģistrēto no narkotikām atkarīgo skaita pieauguma samazināšanos? Kāda ir bijusi šo pasākumu intensitāte un kvalitāte?
4. Vai Latvijas valsts ir paredzējusi iespēju segt sabiedrisko organizāciju projektu līdzfinansējumu? Cik konkrēti sabiedrisko organizāciju projektu ir saņēmuši finansējumu no pieejamām starptautisko organizāciju vai Eiropas Savienības finanšu programmām ar valsts līdzfinansējumu?
5. Vai tika izstrādātas uz zinātniskiem principiem balstītas narkomānijas ierobežošanas un narkotiku lietošanas profilakses programmas?
6. Vai no narkotikām atkarīgo pacientu ārstniecība ietver sevī strukturētas intervences, izmantojot specifiskas medicīniskas un/vai psihosociālas tehnikas, kuru mērķis ir samazināt vai pārtraukt nelegālo narkotisko vielu lietošanu?
7. Vai arī pašlaik no narkotikām atkarīgo pacientu ārstēšana notiek kopā ar pacientiem, kas atkarīgi no alkohola un azartspēlēm? Vai pēdējos piecus gadus ārstēšanas sistēma ir mainījusies?
8. Vai, lai saņemtu veselības aprūpi valsts narkoloģijas palīdzības programmās, narkotisko vielu lietotājiem nepieciešams gaidīt nosacītās "rindās"?
9. Kāds ir vidējais gultas dienu skaits uz vienu slimnieku narkoloģijā?
10. Vai valstī ir pietiekama valsts apmaksātu psihoterapijas programmu pieejamība?
11. Vai rehabilitācijas pakalpojumi tiek saņemti uzreiz pēc ārstniecības kursa pabeigšanas?
12. Vai eksistē valsts apmaksāto speciālistu - narkologu un psihoterapeitu trūkums?
13. Vai atbilst patiesībai ziņas par pamatā izmantojamām medikamentozām ārstēšanas metodēm?
14. Vai ir izveidota specializēta bērnu narkoloģiskās ārstēšanas nodaļa?
15. Vai ir nodrošināta dienas stacionāra darbības uzsākšana narkotisko vielu lietotājiem?
16. Vai tika izveidota speciāla programma pacientiem ar dubultajām diagnozēm?
17. Vai valstī ir pietiekams laboratoriju tehniskais aprīkojums, lai spētu identificēt (diagnosticēt) jaunus narkotisko vielu veidus cilvēka organismā un sniegtu specializētu medicīnisko palīdzību akūtiem toksikoloģiskiem slimniekiem?
18. Vai Veselības ministrija uztur datu bāzes par personām, kas vērsušās pēc medicīniskās palīdzības kā narkotisko vielu lietotāji?
19. Vai Veselības ministrija ir gatava Eiropas Savienības Padomes prezidentūras pienākumu veikšanai pretnarkotiku politikas koordinācijā un pienācīga līmeņa nodrošināšanā?
* A. Elksniņš, S. Mirskis, I. Cvetkova, V. Orlovs, I. Zujevs
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
