Desmit visstulbākās Valsts drošības dienesta apsūdzības „krievu spiegam” Ādamsonam
Lato Lapsa17.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Jānis Ādamsons, būdams Latvijas Republikas 12. un 13. Saeimas deputāts, ieņemdams Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļa amatu, laika posmā no 2016. gada 30. jūlija līdz aizturēšanas brīdim Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta uzdevumā nelikumīgi vāca un tam ar Krievijas Federācijas pilsoņa Genādija Silonova starpniecību nodeva neizpaužamas un citas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam, kā arī sniedza FSB detalizētu ieskatu Latvijas Republikas Saeimas un Saeimas komisiju, valsts iestāžu, tiesībsargājošo un valsts drošības iestāžu ikdienas darbā, tādējādi izpildot izlūkdienestu galveno uzdevumu - sniegt Krievijas Federācijas augstākajām amatpersonām precīzus izlūkdatus politisko lēmumu,” teikts Valsts drošības dienesta lēmumā atzīt J. Ādamsonu par aizdomās turēto spiegošanas kriminālprocesā. Lasītājiem ir iespēja iepazīties ar desmit stulbākajām apsūdzībām, kas saistībā ar "neizpaužamo ziņu" nodošanu minētas šajā dokumentā.
2017. gada 21. janvārī tikšanās laikā kafejnīcā "Šašliku pagasts" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par sagatavotajiem diviem likumprojektiem, ar kuriem paredzēts uzlabot KNAB priekšnieka sociālās garantijas un atteikties no prasības, ka KNAB priekšnieka pretendentam vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā nepieciešama vismaz triju gadu pieredze. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” un „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanā 2017. gada 17. janvāra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. [Informācija par likumprojektiem jebkuram interesentam ir atrodama Saeimas mājas lapā.]
2017. gada 24. februārī tikšanās laikā restorāna “Erebuni" Rīgā, Augusta Deglava ielā 55B (turpmāk - restorāns “Erebuni’') J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par apstākļiem, kādos bijušais Valsts drošības dienesta priekšnieks Jānis Reiniks devās izdienas pensijā, par viņa nodarbošanos pēc došanās izdienas pensijā un iespējamo balotēšanos vēlēšanās no kādas partijas saraksta. [J. Reiniks par došanos pensijā paziņoja divarpus gadus iepriekš.]
2017. gada 30. aprīlī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem anulēšanu Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei – Godmanei. [Jāpiebilst, ka šajā dienā to paziņoja TV.]
2017. gada 17. jūnija tikšanās laikā restorānā “Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes apstiprināšanu amatā un viņa profilējošo informāciju. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties 2017. gada 6. jūnija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. kurā notika tikšanās ar KNAB priekšnieka amata pretendentu J.Straumi, kā arī 2017. gada 15. jūnija Saeimas sēdē, kurā J. Straumi iecēla KNAB priekšnieka amatā. [Vispār jau Saeimas sēžu norise ir publiska, atsaukšanās uz to laikā iegūtas informācijas izplatīšanu ir, maigi izsakoties, absurda.]
2018. gada 30. jūnija tikšanās laikā restorānā “Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam rīcībā:
- Saeimas lēmuma projektu par kratīšanas izdarīšanu un deputāta aizturēšanu attiecībā pret Artusu Kaimiņu. Norādītais dokuments J. Ādamsonam kļuva pieejams, piedaloties 2018. gada 20. jūnija Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika izskatīts lēmuma projekts „Par piekrišanu aizturēšanai, personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai pie personas, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemtās mantas apskatei”. [Kā redzams, J. Ādamsons šo Valsts drošības dienesta ieskatā neizpaužamo informāciju ir nodevis desmit dienas pēc tam, kad notika aizturēšana un tika pieņemts publiskais Saeimas lēmums.]
2018. gada 20. novembrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni” J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par pēcvēlēšanu situāciju, valdības veidošanas aizkulisēm un komisiju izveidi. Tikšanās laikā J. Ādamsons nodeva G. Silonovam Saeimas komisiju sarakstus [kuri Saeimas mājas lapā ir brīvi pieejami jebkuram interesentam].
2018. gada 13. decembrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni” J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par 2018. gada 13. decembrī Saeimā pieņemto lēmumu “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā”. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties norādītajā Saeimas sēdē. [Tāpat tās bija pieejamas jebkuram interesentam.]
2019. gada 8. janvāri tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G Silonovam sekojošas ziņas:
- par K. Kariņa valdības veidošanas aizkulisēm. [Te pat grūti ko komentēt.]
2019. gada 3. oktobrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par iekšējo situāciju partijā "Saskaņa", par partijas "Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītāja J. Urbanoviča plāniem partijas attīstību un par plāniem izslēgt no partijas "Saskaņas centrs” Nilu Ušakovu. [Tas, ka Valsts drošības dienests par valstiski neizpaužamām uzskata ziņas par prokremliskās „Saskaņas” iekšienē notiekošo, ir ievērības cienīgs fakts.]
2019. gada 18. oktobrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam rīcībā sekojošas ziņas:
- par iekšējo situāciju partijā "Saskaņa" un gaidāmo partijas kongresu, ka "Saskaņas" likvidācija ir neizbēgama, jo partijai draud maksātnespēja, ka partijai ir ap 400 000 eiro parādsaistības. [Skat. iepriekšējo piebildi.]
2021. gada 5. februārī plkst. 09:51 J. Ādamsons no viņa rīcībā esošās e-pasta adreses [email protected] nosūtīja uz. G. Silonova rīcībā esošo e-pasta adresi 28 docx. formāta failus ar dažādiem nosaukumiem, kuri liecina par mērķtiecīgu ziņu vākšanu:
- faili satur mērķtiecīgi iegūtas un apkopotas ziņas par aktualitātēm saistībā ar Covid-19. [Te jau atkal grūti kaut ko pat piebilst.]
Attēlā - Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
