Dīvainā situācija, kad mafija jāaicina izmeklēt pašas mafijas noziegumus: iesniegums Nacionālajai drošības padomei ar kopiju ASV vēstniecībai
Lato Lapsa30.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 29. aprīlī laikraksts Latvijas Avīze ir publicējis rakstu ar virsrakstu „Sāks Kalnmeiera pēcteču apspriešanu”. Šajā publikācijā, kuras būtiska daļa veltīta valsts amatpersonu izteikumiem medijos daudz aprakstītā valsts nozagšanas darījuma (kurā, cik zināms, bijis materiāli ieinteresēts arī AS Latvijas mediji patiesais labuma guvējs) – Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas par mākslīgi samazinātu cenu – un tā iespējamā „piesedzēja”, prokuratūras darbinieka Jura Jurisa attaisnošanai, ir pieminēta interneta vietne www.prokuratura.info.
Šajā vietnē, citējot publikāciju, „jau iepriekš ne reizi vien ir ķengāts prokurors Juriss, bet tagad ir publiskota "Meronigeitas datu bāze" ar daudziem e-pastiem, arī prokurora Jurisa sarakste”, ko pats J. Juriss publikācijā nosaucis par vismaz daļēji viltotu.
Par to, ka šīs vietnes atklātībai nodotais saturs ir galēji nevēlams pieminētās noziedzīgās valsts nozagšanas shēmas īstenotājiem un piesedzējiem, manuprāt, liecina arī publikācijā pieminētie pašreizējā LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera centieni mēģināt šo vietni slēgt.
Es uzskatu, ka šajā publikācijā minētie amatpersonu apgalvojumi ir daļa no organizētas noziedzīgas grupas mēģinājuma nepieļaut šīs valsts nozagšanas shēmas objektīvu, neieinteresētu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības, kā arī veicināt minētā J. Jurisa kļūšanu par LR ģenerālprokuroru.
Es esmu sācis iepazīties ar publikācijā minētās interneta vietnes saturu, kura fragmenti ir tikuši atspoguļoti arī sociālajā tīklā Twitter, un konstatējis, ka tas vismaz daļēji atbilst man nezināmu personu man šajās dienās nodota elektronisko datu nesēja saturam.
No šī satura man jāizdara secinājums, ka minēto valsts nozagšanas shēmu minētais R. Meroni ir īstenojis kopā ar ne tikai algotiem juristiem un prokuratūras darbiniekiem, bet arī Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem.
Manuprāt, gan šie fakti, gan tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju rīcība aizvadītajos četros gados pēc minētās valsts nozagšanas shēmas īstenošanas liecina, ka noziedzīgu motīvu dēļ šo faktu objektīva, tiesiska izmeklēšana ir tīši kavēta un nepieļauta.
Līdz ar to es šo datu nesēju nosūtu Nacionālajai drošības padomei ar cerību, ka, apspriežot tā saturu, iespējamie noziedzīgās shēmas piesedzēji Nacionālās drošības padomes sastāvā neizrādīsies vairākumā un šis saturs tiks nodots objektīvai, tiesiskai izmeklēšanai, tās gaitu regulāri kontrolējot pašai Nacionālās drošības padomei.
Ja tas tā nenotiks, apsveru iespēju nodot sabiedrībai šī datu nesēja saturu pilnā apmērā, lai noziedzīgi nodarījumi, kas radījuši Latvijas valstij vismaz 100 miljonu eiro lielus zaudējumus, nepaliktu slēpti un to organizētāji, īstenotāji un līdzzinātāji tiktu saukti pie atbildības.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
