Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Astoņi mediju nozares dalībnieki, tajā skaitā arī "TVNET Grupa", ir nosūtījuši iebildumus valsts prezidentam Egilam Levitam, kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītājai Vitai Andai Tēraudai (AP) un Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītājai Zaigai Pūcei pret Mediju atbalsta fonda (MAF) nolikumu un plānoto finansējuma sadali.

Starp vēstules autoriem ir Latvijas lielākie interneta mediju uzņēmumi. Mediju ieskatā, veids, kādā Kultūras ministrija (KM) ir veidojusi nolikumus 2022.gada MAF konkursiem un sadalījusi finansējumu mediju apakšnozarēm, ir nepieņemams.

Ar vēstuli tiek pieprasīts šo procesu apturēt, kamēr nav notikušas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm, un panākta vienošanās par loģiskiem un godīgiem atbalsta sadales kritērijiem.

Vēstules autori skaidro, ka šogad 10.janvāra Mediju konsultatīvās padomes sēdē KM piedāvāja iepriekš neapspriestas izmaiņas, kas paredzēja no pretendentu loka, kas var pastāvīgi iesniegt projektu pieteikumus, izslēgt neatkarīgos producentus. Kad piedāvātos grozījumus padomes locekļiem izsūtīja rakstiski, no pretendentu loka izslēdzamajiem bija pievienotas arī biedrības, kas pirms tam sarunā nebija pieminētas. Mediju pārstāvjiem nav bijis skaidrs ne tas, no kurienes, ne kāpēc šādas izmaiņas jau gadiem funkcionējošā sistēmā pēkšņi radušās.

Tāpat padomes locekļiem tika piedāvāta finansējuma sadales tabula pa mediju veidiem, kuras veidošanas kritēriji nav skaidri, par kuriem nav notikusi atklāta diskusija un panākta vienošanās ar visām industrijas daļām, uzsver vēstules autori.

No tās izriet, ka interneta medijiem, kuri ir vadošajās pozīcijās sabiedriskās domas aptaujās par to, kur iedzīvotāji iegūst informāciju, atvēlēta nepieņemami maza finansējuma daļa.

Interneta medijiem paredzēti 146 850 eiro iepretim, piemēram, 587 400 eiro preses izdevumiem, 490 691 eiro komerciālajām raidstacijām vai 879 300 eiro komerciālajām TV. Turklāt tieši abās pēdējās apakšnozarēs pētnieki saredz lielākās profesionālās kvalitātes problēmas MAF atbalstītajos projektos.

Pēc precizējošiem jautājumiem noskaidrojās, ka neatkarīgie producenti, interneta mediji un biedrības arī nevarēs patstāvīgi pretendēt uz tematisko konkursu daļu ziņu satura veidošanā, tostarp pētniecībā un analītikā (kur vienmēr konkurējuši un kur paredzēts lielākais šajā programmā atvēlamais finansējums) vai vēlēšanu diskusiju rīkošanā, lai gan nav neviena iemesla, kāpēc tās sekmīgi nevarētu pārraidīt interneta medijos. Arī šādas izmaiņas nav apspriestas ne Mediju konsultatīvajā padomē, ne plašāk industrijā, un tām nav loģiska pamata - jo vairāk labu pētījumu vai diskusiju, jo auditorijai pieejams daudzveidīgāks saturs, uzsvērts vēstulē.

"Pirmkārt, vēlamies uzsvērt, ka aizmuguriska grozījumu sagatavošana, neapspriežot ar visām iesaistītajām pusēm, nesniedzot to pamatojumu un nosakot nepieņemami īsu balsošanas laiku, ir pretrunā ar jebkādiem labas pārvaldības principiem un mazina uzticību politikas veidotājiem," raksta vēstules autori,

„Otrkārt, sadalījums ir pretrunā ar MAF izveidošanas būtību, kura tapšanā vairāki no parakstītājiem ir piedalījušies. Tā jēga bija atbalstīt kvalitatīva mediju satura veidošanu neatkarīgi no pārraides platformas. Cilvēki saturu patērē tur, kur viņiem ir ērti: viedtelevīzijās, internetā, sociālo mediju platformās utt. Svarīgāka par platformu ir šī satura esamība."

Vēstulē pausts, ka pašlaik MAF robežas tiek izpludinātas, jaucot atbalstu kvalitatīvam saturam ar atbalstu mediju izdzīvošanai, kā vajadzību vēstules autori neapstrīd, bet protestē pret necaurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu, neloģisku un negodīgu finansējuma sadali.

Tādējādi mediju pārstāvji pieprasa pārskatīt finansējuma sadali apakšnozarēm un panākt vienošanos par to ar visām, nevis tikai dažām mediju industrijas daļām, un jābūt skaidriem kritērijiem, kā tas veidots, tai skaitā vērtējot sasniedzamās auditorijas. Tāpat vēstules autori pieprasa svītrot no MAF tematiskā konkursa nolikumiem iepriekš neapspriestās izmaiņas, kas ļauj uz ziņu materiālu veidošanu un priekšvēlēšanu diskusiju organizēšanu pretendēt tikai ierobežotam pretendentu lokam.

Reizē tiek pieprasīts arī skaidri nodalīt atbalstu mediju pastāvēšanai no atbalsta kvalitatīviem satura produktiem neatkarīgi no pārraides platformas vai formāta, nodrošināt godīgu un atklātu lēmumu izmaiņu sagatavošanu, līdz nākamajai SIF padomes sēdei februāra sākumā, tos apspriežot atklāti un vienlaikus ar visām MAF konkursos iesaistītajām pusēm, ko esošā konsultatīvā padome nodrošināt nespēj.

* Vēstuli sevis pārstāvēto mediju un organizāciju vārdā parakstījuši "TVNET Grupa" galvenais redaktors Toms Ostrovskis (attēlā), aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis, "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš, TV neatkarīgo producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Mizišs, biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" izpilddirektore Sanita Jemberga, Latvijas žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Iļja Kozins un Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...