Dokumenti dod norādes, kur varētu būt palikuši auditoru neatrastie “Meroni miljoni”
Imants Liepiņš30.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienlaikus ar auditoriem neizsekojamām naudas plūsmām prom no AS Latvijas Naftas tranzīts ir aktivizējušies nekustamā īpašuma iegādes plāni Šveicē — tā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti un to sagataves, kuru datumi sakrīt ar auditējamo periodu.
Pietiek jau rakstīja: t.s. „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētā AS Latvijas Naftas tranzīts, kas savulaik bija lielākais akcionārs Ventspils naftā (un caur to arī Latvijas Kuģniecībā, naftas vadā, Ventspils Naftas terminālā utt.), ir nodevusi kādai vārdā nenosauktajai “trešajai personai” vairāk nekā 24 miljonus eiro un tos vairs pilnībā nekontrolē — šāds ir revidentu atzinums par uzņēmuma 2017. gada pārskatu, kas iesniegts ar vairāk nekā gada nokavēšanos un tikai pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests apķīlājis neiesniedzēja naudas līdzekļus vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā.
“Kā izklāstīts [gada pārskata] finanšu pielikuma 13. piezīmē, kompānijas pašreizējā vadība pilnībā nekontrolē šos naudas līdzekļus,” atzinuši auditori no SIA Grant Thornton Baltic Audit.
Pārcilājot dažādus ar Latvijas Naftas tranzīta desmitmiljoniem saistītus dokumentus, acīs duras vairāki milzīgi nekustamā īpašuma darījumi, kas gatavoti ap to laiku, kad diezgan līdzīgas summas sāka kļūt “nepieejamas”. Šajos gadījumos redzams, ka nekustamo īpašumu darījumos ieinteresēts bijis... pats arestētās mantas glabātājs Meroni.
2016. gada 8. janvārī valdes loceklis Deivids Anstiss sagatavojis dokumentu ar nosaukumu “Finansējuma apstiprinājums” Latvijas Naftas tranzīta vārdā, kurā teikts (tulkojumā saglabāta oriģinālā interpunkcija): “Ar šo apstiprinu, ka mūsu Kompānija A/S Latvijas Naftas Tranzīts ir vienojusies ar Dr. Rūdolfu Meroni, mūsu Uzraudzības Padomes Priekšsēdētāju, ka LNT finansēs Investīcijas Nekustamajā Īpašumā caur Kompāniju, kuru kontrolē Dr. Meroni, līdz EUR 10 miljoniem. Mūsu Kompānija uztur naudas depozītu Valartis Bankā, FL-9487 Gamprin-Benderne, Lihtenšteinas Hercogiste, vairāk nekā 20 miljonu apmērā” (paraksts).
Citā gadījumā R. Meroni plānoja pirkt dzīvojamo māju savā pilsētā — Bergštrāsē 34, Cīrihes kantona Collikonā. Attiecīgi R. Meroni apgādājies ar Lihtenšteinas Valartis Bank direktoru Pētera Bādera un Aleksandra Rinderera izdotu garantijas vēstuli, ka šajā bankā atrodoties 20 miljoni eiro no Latvijas Naftas tranzīta naudas.
Pagaidām nav zināms, vai tieši šie konkrētie nekustamā īpašuma darījumi vainagojušies ar sekmēm un vai tie īstenojušies tikpat netraucēti, kā noritēja nekustamo īpašumu iegāde Krētā.
Pietiek jau pirms gada detalizēti ziņoja par naudas izshēmošanu no arestiem un apķīlājumiem apliktajiem Ventspils uzņēmumiem, lai par neskaitāmiem miljoniem pirktu pili un kalpu mājas Aggelianā, olīveļļas spiestuvi Milopotamosā, zemesgabalus Skepasti, helikopteru nosēšanās laukumu un pat luksusviesnīcu jūras krastā.
Visa šī nauda ir izņemta no Ventspils un Latvijas ekonomikas, tā tiek izvesta no mūsu valsts, lai ārzemēs (nevis Latvijā) radītu jaunas darbavietas un materiālās vērtības, maksātu nodokļus.
Publikācija par pirkumiem Krētā:
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
