Dokumenti par valsts galvojumu "Liepājas metalurgam" apgāž Repšes tagadējos apgalvojumus
PIETIEK15.05.2013.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Pretēji iepriekš izskanējušiem apgalvojumiem par to, ka bēdīgi slavenais valsts galvojums uzņēmuma Liepājas metalurgs modernizācijai piešķirts ļoti strauji, Pietiek rīcībā esošie un šodien publiskotie dokumenti rāda, ka patiesībā galvojums izsniegts pēc garas birokrātiskas procedūras, kas pašlaik tiesībsargāšanas iestādēm to intereses gadījumā ļautu precīzi noskaidrot atbildīgās amatpersonas un to iespējamos pārkāpumus. Vienlaikus dokumenti apgāž toreizējā finanšu ministra Einara Repšes tagadējos apgalvojumus, ka tolaik uz iespējamām uzņēmuma problēmām nekas neesot norādījis.
Mediji ir ziņojuši - to, ka galvojuma izsniegšanas procedūrā neesot bijis ne Finanšu, ne Ekonomikas ministrijas atzinumu, aprīļa sākumā "atcerējies" Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, līdz ar to izdarot secinājumu, ka šādi pārkāpta galvojumu izsniegšanas kārtība.
Taču Pietiek jau iepriekš un šodien publiskotie dokumenti rāda, ka patiesībā galvojuma izsniegšanu pavadījis iespaidīgs ziņojumu un citu dokumentu apjoms, kuru vainagojis toreizējā finanšu ministra Repšes parakstīts dokuments, - šodien publiskojam arī to.
Pietiek jau informējis, ka Valsts kases atzinumi par galvojumu jau 2009. gadā ir norādījuši uz veselu virkni nopietnu risku, kuri pašlaik arī ir piepildījušies. Taču tas nav traucējis Repšem pašlaik apgalvot - pirms dažiem gadiem "neesot izskatījies", ka Liepājas metalurgam varētu rasties šādas problēmas.
"Pirms dažiem gadiem tā neizskatījās. Par metalurģijas nozari tolaik domāja ar labu perspektīvu," aģentūrai LETA ir apgalvojis Repše, vēl paziņojot, ka par iecerēto modernizāciju tolaik pozitīvi izteikušies "visi piesaistītie eksperti" - Valsts kase, ministrijas eksperti un viņa padomnieki.
Taču patiesībā Repšes rīcībā jau tolaik bija Valsts kases atzinumi, kuros bija informēts gan par smago situāciju metalurģijas nozarē kopumā, gan par iespējamām problēmām ar metāllūžņu pieejamību, gan par to, cik lielā mērā Liepājas metalurgs spēj novērtēt reālo situāciju, gan par Liepājas metalurga biznesa plāna pamatotību, gan pat par "būtisku risku, ka Liepājas metalurgs šādos tirgus apstākļos varētu strādāt ar zaudējumiem, kas varētu novest pie ražošanas apjomu samazināšanās līdz laikam, kad celtniecības apjomi pasaulē atgūsies pēc recesijas", bet, "Liepājas metalurgam šādos tirgus apstākļos turpinot ilgstoši strādāt ar zaudējumiem, var tikt apgrūtināta arī apgrozāmo līdzekļu pieejamība, kas var vēl vairāk apgrūtināt uzņēmuma darbības iespējas".
Pietiek pagaidām nav izdevies no Repšes noskaidrot, kāpēc tieši viņš 2009. gadā nebija ņēmis vērā šos brīdinājumus un kā viņam aizvadītajos trīsarpus gados tos izdevies pilnībā aizmirst.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.