Dombrava klusē par savu "Lagzdiņa žestu" svinīgajā 18. novembra lāpu gājienā
PIETIEK19.11.2015.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) ceturtdien sākotnēji nevēlējās Pietiek komentēt publiskoto fotoattēlu, kurā viņš 18. novembra svinīgā lāpu gājiena rindās redzams, rādot žestu, kāds nedaudz citā izpildījumā prasīja vismaz daļu politiskās karjeras Saeimas deputātam Jānim Lagzdiņam. Tikai pēc tam, kad Pietiek "pasūdzējās" Nacionālās apvienības vadītājam Raivim Dzintaram, Dombrava pavēstīja - tas esot vienkārši pārpratums.
Fotogrāfija, kurā Saeimas deputāts Dombrava redzams, rādot acīmredzami rupju un piedauzīgu žestu, tapusi 18. novembra svinīgajā lāpu gājienā, ko organizēja Dombravas pārstāvētā Nacionālā apvienība.
Dombrava Pietiek nemēģināja apstrīdēt šīs fotogrāfijas autentiskumu (Pietiek rīcībā ir arī lielformāta attēls, no kura izgriezts šis fragments), taču sākotnēji nevēlējās jebkādi paskaidrot viņa rādītā žesta nozīmi un būtību tā pasākuma kontekstā, kurā piedaloties viņš to rādījis. Savukārt Nacionālās apvienības vadība uz sava biedra "jociņu" pagaidām nav reaģējusi.
Tikai pēc tam, kad Pietiek palūdza Dombravas vietā situāciju paskaidrot Dzintaram, Dombrava sniedza šādu skaidrojumu - publicējam to vārds vārdā:
"Grūti pat komentēt darbību, kura nav bijusi. Atzīšu, ka fotogrāfs ir noķēris amizantu momentu, kura nozīmi var pārprast. Protams, nekādi necenzēti žesti netika rādīti. Kam gan tos adresētu valsts svētku gājiena laikā domubiedru vidū?:) Varat, protams, pārlūkot video materiālus no lāpu gājiena un censties atrast to, kas nebija."
Līdz šim slavenākais šāda veida žesta rādītājs politiķu vidū ir bijis kādreizējais Saeimas deputāts no Tautas partijas Jānis Lagzdiņš. Vietnē deputatiuzdelnas.lv šis atgadījums aprakstīts šādi:
"Pēc V.Zatlera ievēlēšanas Tautas partijas deputāts Jānis Lagzdiņš no Saeimas nama pretī esošās komisiju ēkas otrā stāva loga cilvēkiem, kas atradās pie Saeimas, parādīja rupju seksuāla rakstura žestu, sakrustojot kreiso roku burta L formā un pārliekot pāri tās elkonim labo roku. Šis žests tiek lietots Ibērijas pussalā un Latīņamerikā, kā arī Krievijā un krievu kultūras ietekmē esošajās valstīs (Ukraina, Baltkrievija), lai aizvainotu tā saņēmējus. J.Lagzdiņa žestu redzēja daudzi piketa dalībnieki, internetā tika izplatīta fotogrāfija.
J.Lagzdiņa skaidrojums uzreiz pēc notikušā bija nepārliecinošs un gļēvulīgs. J.Lagzdiņš apgalvoja, ka šis žests neesot bijis vērsts pret Endziņa atbalstītājiem pie Saeimas. Viņš žestu rādījis savam dienesta biedram, ko ieraudzījis pūlī: "Man bija neviltots prieks, ka 20 gadu neesmu viņu saticis, tādēļ pasveicināju armijas stilā."
Saeimas prezidija priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) nevēlējās apskatīt fotogrāfiju, jo "sakombinēt viskautko var". I.Emsis paziņoja, ka viņam nav jāseko līdz deputātu uzvedībai ārpus Saeimas. Mandātu un ētikas komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) solīja, ka "kaut ko" rosināšot, ja noskaidros, ka tiešām pārkāpta deputāta ētika.
Tikai Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, kas saņēma daudzu neapmierinātu partijas biedru zvanus, teica, ka šādu žestu rādīšana deputātam nav īsti attaisnojama, un atvainojās visiem, kurus tas bija aizskāris.
Vēlāk arī pats J.Lagzdiņš izplatīja paziņojumu, kurā atvainojās visiem, kurus bija aizvainojis ar savu žestu. Lagzdiņš par nepiedienīgā žesta rādīšanu saņēma bargāko sodu, kāds paredzēts Saeimas kārtības rullī – viņam tika izteikts rakstveida brīdinājums, par to paziņojot no Saeimas tribīnes un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
2008.gada jūnijā J.Lagzdiņš atkāpās no Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata pēc tam, kad Saeima bija nobalsojusi par A.Lemberga interesēs izstrādātajiem priekšlikumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. 2010.gada aprīlī J.Lagzdiņš izstājās no TP, pamatojot savu soli ar Saeimas balsojumu pret Jāņa Maizīša pārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā."
Foto no focus.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
