Iesaki rakstu: 
Jautājums par Ievas Jaunzemes atkārtotu apstiprināšanu Konkurences padomes (KP) vadītājas amatā otrdien atkal netiks izskatīts, jo Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) to pirmdien koalīcijas sanāksmē to atkal nobremzējusi. Visticamāk, – lai turpinātu spiedienu uz ekonomikas ministru Arti Kamparu, kurš virza Jaunzemes kandidatūru. Lai gan atsevišķi Vienotības politiķi pirmdien neoficiāli pieļāva, ka šī varētu būt pirmā reize, kad premjera partija parāda savu spēku un noved šo jautājumu līdz balsojumam, kurā ZZS zaudētu, Valdis Dombrovskis izšķīries neiet uz asumiem un jautājumu no valdības dienaskārtības otrdien atsauks, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija
Otrdien valdības sēdē piedalīsies septiņi Vienotības ministri un premjers, bet no sešiem ZZS ministriem divi – Uldis Augulis un Jānis Dūklavs – līdz 25. janvārim ir komandējumā Briselē. Tomēr saskaņā ar koalīcijas līgumu pat, ja ar Vienotības ministru balsīm Jaunzeme tiktu apstiprināta amatā, visiem vienas koalīcijas partijas ministriem (šai gadījumā – ZZS) balsojot pret, jautājums automātiski atgrieztos saskaņošanai koalīcijas sadarbības padomē. Ja jautājums ir saskaņots koalīcijā, lēmumi valdības sēdē parasti tiek pieņemti bez balsojuma.
Līdz ar to, ja Vienotība novestu Jaunzemes jautājumu līdz balsojumam, vienīgais ieguvums būtu simboliska spēka demonstrēšana. Dombrovskis nav šāda stila piekritējs un centīsies turpināt sarunas ar ZZS, pirmdienas vakarā Pietiek informēja avoti valdībā.
Neoficiāli zināms, ka zaļie zemnieki iepriekš vēlējušies virzīt kādu savu pārstāvi uz Konkurences padomes locekļa amatu, bet tas ticis izbrāķēts, norādot, ka viņam nav valsts ierēdņa statusa. Tā vietā Kampars paziņoja, ka rīkos konkursu uz vakanci Konkurences padomē. ZZS neapmierina arī Kampara pretošanās 10. Saeimas vēlēšanās caurkritušā eksministra Mārtiņa Rozes bīdīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē. Arī uz šīm vakancēm tika izsludināts konkurss, un pretendentu pieteikšanās beidzās pirmdien. Kuluāros ZZS pārstāvji norāda, ka Vienotība nav ievērojusi norunas.
Zaļie zemnieki pirmdien koalīcijas sanāksmē bija bremzējuši ne tikai Jaunzemes jautājumu. Jau otro nedēļu nobremzēts arī finanšu ministra Andra Vilka virzītais Fiskālās disciplīnas likums, kas ietver arī grozījumus Satversmē. Nekonkretizējot, kas tieši rada bažas vai iebildes, ZZS prasījusi atkal atlikt likumprojektu virzīšanu valdības sēdē. Trešdien finanšu ministrs ieradīsies ZZS frakcijā, lai argumentētu jaunā likuma un Satversmes grozījumu nepieciešamību. Zaļo zemnieku pēdējo nedēļu rīcība rada iespaidu par neuzticēšanos starp koalīcijas partneriem, kā arī vēlmi demonstrēt, kurš no abiem koalīcijas partneriem ir noteicošais. Tas savukārt rada bažas, vai valdības partneri drīzumā spēs vienoties par budžeta deficīta nepieciešamo papildu samazinājumu.
Vairākiem Vienotības politiķiem bija radies iespaids, ka ZZS pārstāvji no Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas - Augusts Brigmanis un Raimonds Vējonis - pirmdien koalīcijā emocionāli vairāk ir noskaņoti uz sadarbību, nevis konfrontāciju, nekā Aivara Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvji, piemēram, Guntis Blumbergs. Tādēļ esot iespaids, ka lēmumi par attiecībām koalīcijā tiek pieņemti ārpus Saeimas un valdības, pie galda, kur zaļie zemnieki sēž kopā ar Lembergu.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
