DP divus bijušos lidostas valdes locekļus atzīst par aizdomās turētajiem
PIETIEK01.12.2014.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Vismaz diviem nesen amatus zaudējušajiem Starptautiskās lidostas Rīga valdes locekļiem - bijušajam lidostas šefam Aldim Mūrniekam (attēlā pa labi blakus satiksmes ministram Anrijam Matīsam) un bijušajam valdes loceklim Andim Damlicam Drošības policija (DP) nolēmusi piemērot aizdomās turētā statusu tā dēvētajā "lidostas noklausīšanās lietā", ko DP izmeklē jau gadu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
DP uzskata, ka kriminālprocesā par noklausīšanos lidostā Rīga iegūts pietiekams pierādījumu kopums, ka Mūrnieks un Damlics kā lidostas valdes locekļi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu. Viņiem tiek inkriminēta valsts amatpersonas bezdarbība, par ko Krimināllikuma 319. pants paredz pat brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Damlicam pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas aizdomās turamā statuss piemērots šodien, 1. decembrī. Viņu sazvanīt neizdevās, jo Damlica tālrunis bija atslēgts.
Savukārt Mūrnieks, kurš vēl nesen bija lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs, Pietiek apstiprināja, ka šonedēļ ir izsaukts uz DP un ir gatavs, ka viņam tiks piemērots aizdomās turamā statuss. "Laikam [noklausīšanās] lietā ir jāatrod pēc iespējas vairāk vainīgo. Es līdz šim šajā valstī ne par ko neesmu sodīts - laikam tad šī ir pateicība par manu darbu, kas bija misija," ar sarūgtinājumu teica Mūrnieks.
Pietiek jau pirms divām nedēļām rakstīja, ka līdz novembra beigām vai ne vēlāk kā decembrī uz Ģenerālprokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai varētu tikt nosūtīta DP gandrīz gadu izmeklētā lieta par nelikumīgu noklausīšanos Starptautiskajā lidostā Rīga.
Tiek apgalvots, ka apsūdzības varētu skart ne tikai lidostas no amata ststādināto lidostas Drošības departamenta direktoru Raimondu Lazdiņu un viņa padotos, bet arī vairākus bijušos lidostas valdes locekļus, kuriem jau pašlaik kriminālprocesā piemērots statuss saistībā ar amatpersonas nolaidīgu bezdarbību.
Attiecībā uz bijušajiem valdes locekļiem, pret kuriem varētu izvirzīt apsūdzības, Pietiek saukti divu personu vārdi no lidostas iepriekšējās valdes, kas atkāpās aizvadītajā nedēļā, un viena persona, kas darbojusies vēl iepriekšējā valdes sastāvā 2012. gadā.
Iekārta, ko lidostas Drošības departamenta darbinieki, iespējams, izmantojuši, lai nelegāli noklausītos lidostas amatpersonas un uzņēmējus, kas darbojas lidostas teritorijā, iegādāta 2011. gadā ar valdes akceptu un oficiāli bija paredzēta citiem mērķiem - analogās un digitālās telefoncentrāles savienošanai.
Aizdomas par noklausīšanos radās 2013. gada nogalē, un no amatiem nekavējoties tika atstādināts Drošības departamenta vadītājs Lazdiņš un divi viņa padotie - Drošības departamenta Analītiskās nodaļas vadītājs Ints Rubezis un šīs nodaļas analītiķis Andis Savko, kuri jau gandrīz gadu ierāvuši lidostu dārgā tiesvedībā, cenšoties panākt atjaunošanu amatos.
DP ilgstoši novilcināja lietas izmeklēšanu, un pēdējā laikā jau plaši pazīstamais izmeklētājs Iļja Boronovskis pat atteica cietušā statusa piemērošanu vairākiem noklausītajiem lidostas darbiniekiem, kuri ar šādu lūgumu bija vērsušies DP. Tas viss radīja aizdomas par DP saspēli ar Lazdiņu, lai lietu izbeigtu.
Tomēr pēdējās nedēļās procesā iejaukusies prokuratūra, par ko Pietiek jau informējis. Par izmeklēšanas detaļām informēts avots Pietiek atklāja, ka aktīvs pavērsiens procesā iestājies, kad aktīvi iesaistījies ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Tieši viņa uzstādījums esot bijis, ka lietai no DP jānonāk prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai ne vēlāk kā līdz mēneša beigām.
Lazdiņa, Rubeža un Savko atstādināšanas galvenais iniciators bija aizvadītajā nedēļā no valdes locekļa amata aizgājušais Raimonds Rožkalns - iepriekš Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieks nacionālās drošības jautājumos, vēl iepriekš Latvijas pārstāvis NATO ar atbildību par izlūkošanas un drošības informācijas apriti ar partnerdienestiem, kurš iepriekš vadījis Satversmes aizsardzības biroja ārējās izlūkošanas pārvaldi.
Kā viens no fona aspektiem valdes aiziešanai no Satiksmes ministrijas vadības puses vēlāk tika minēta draudu īsziņu noplūšana medijos, kuras Rožkalnam rakstījis lidostas Drošības departamenta Aviācijas drošības nodaļas vadītājs Kārlis Dombrovskis. Pēdējais ir Raimondam Lazdiņam lojāla persona, savulaik, kad Pietiek tikās ar Lazdiņu, viņš uz sarunu ieradās kopā ar Dombrovski.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
