DP pieprasa noslēpt no sabiedrības Lato Lapsas aizturēšanas iztiesāšanu, lai neizpaustu valsts noslēpumu
PIETIEK23.07.2015.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Drošības policijas pārstāvji bija izteikuši prasību noslēpt tiesas sēdē spriesto no sabiedrības, to tradicionāli pamatojot ar nepieciešamību aizsargāt valsts noslēpumu un citas neizpaužamas ziņas, ceturtdien Vidzemes priekšpilsētas tiesa par slēgtu paziņoja tiesas sēdi, kurā tika izskatīti lietas apstākļi saistībā ar Drošības policijas darbinieku veikto Lato Lapsas aizturēšanu.
Pietiek ceturtdien ne no Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta, ne no pašas Drošības policijas neizdevās saņemt skaidrojumu - kāds tieši valsts noslēpums varētu tikt izpausts saistībā ar Lato Lapsas aizturēšanas apstākļiem un detaļām un vai patiesais iemesls prasībai pasludināt tiesas sēdi par slēgtu nav Drošības policijas bažas, ka var atklāties īpaši nepievilcīgas detaļas par tās darbinieku rīcību.
Interesanti, ka pirms trīs nedēļām, kad Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika izskatīta otra, līdzīga lieta par Lato Lapsas aizturēšanu, Drošības policija ne tikai nebija vērsusies tiesā ar lūgumu par šīs lietas iztiesāšanu aiz slēgtām durvīm, bet šo iztiesāšanu vispār ignorēja, uz to nenosūtot nevienu savu pārstāvi.
Arī uz ceturtdien izskatāmās lietas pirmo tiesas sēdi 16. jūnijā neviens Drošības policijas pārstāvis nebija ieradies, taču tad pēc Lato Lapsas un viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas lūguma tiesa trīs Drošības policijas darbiniekus - Andri Klešu, Arni Kupču un jau plaši pazīstamo Iļju Boronovski, kas iepriekš "izmeklēja" pret Lato Lapsu safabricēto kriminālprocesu saistībā ar grāmatu Cits ķēķis - uz ceturtdienas tiesas sēdi izsauca ar pavēsti (attēlā - visi trīs pirms tiesas sēdes sākuma).
"Ļoti žēl, ka Drošības policijai tik ļoti bail no tā, ka sabiedrība varētu uzzināt šīs lietas detaļas un patiesos apstākļus, ka tā šo lietu tik kategoriski nevēlas izskatīt citādi kā aiz slēgtām durvīm. Taču taisnība latviešu tautas sakāmvārdam - suns zina, ko ēdis," šodienas Drošības policijas vēlmi komentē pats Lato Lapsa. Gaidāms, ka tiesas nolēmums šajā lietā tiks pasludināts jūlija beigās.
Kā jau ziņots, 29. aprīlī Lato Lapsa bija ieradies Drošības policijas ēkā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99A, lai saskaņā ar Iesniegumu likumu iesniegtu iesniegumu mutvārdos. Līdzi žurnālistam bija diktofons, ko viņš bija plānojis izmantot, lai tajā ierakstītu viņa iesniegto mutvārdu iesniegumu un nepieļautu, lai iesnieguma pieņēmēji - Drošības policijas darbinieki - to kādā veidā izkropļotu.
Pēc tam, kad izrādījās, ka Drošības policija vispār nav lietas kursā par mutvārdu iesniegumu nodošanu, ko paredz Iesniegumu likums, un mēģina atrast kādu risinājumu, caurlaižu telpā ieradās Drošības policijas darbinieks Klešs un agresīvā formā paziņoja, ka, tā kā esot radušās aizdomas, ka Lato Lapsa veicot audioierakstu, viņam vajadzēšot iziet drošības pārbaudi. Kad Lato Lapsa sāka uzdot jautājumus par šāda lēmuma un pārbaudes tiesiskumu, viņš tika aizturēts "par pretošanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām".
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
