DP un SAB ignorējuši Drošības policijas bijušā priekšnieka ziņojumu par Sparānu
PIETIEK24.01.2016.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ignorējuši arī bijušā Drošības policijas priekšnieka Andra Strautmaņa ziņojumu "par iespējamām nelikumīgam darbībām un varbūtību, ka nelikumībās iesaistīts kāds no SAB darbiniekiem", kurā pieminēts arī skandalozais SAB darbinieks Aigars Sparāns (attēlā), - tā rāda Drošības policijas dokumenti, kuru daļu šodien publicējam. Tā vietā, lai reaģētu uz iesniegumā minētajām ziņām, Drošības policija... sākusi kriminālprocesu par Jākobsona e-pasta sarakstes noplūšanu.
Pietiek daudzkārt informējis par SAB darbinieku Sparānu, kurš regulāri ticis pamanīts saistībā ar dažādām puskriminālām vai vienkārši šaubīgām aktivitātēm - te viņš pamanīts Vladimira Vaškeviča uzspridzināšanas vietā, te spējis sev nodrošināt algai neatbilstošu labklājības līmeni, te manīts apšaubāmu uzņēmēju kompānijā, te ticis turēts aizdomās par slepenas informācijas nopludināšanu. Taču visos šajos gadījumos Sparāns saglabājis savu vietu drošības struktūrās.
Kā jau ziņots, viens no zināmākajiem gadījumiem, kas metis tumšu ēnu uz Sparānu, ir saistīts ar tā saucamo "Kseniju Ozolu" - personu, kas, kā izriet no jau iepriekš publiskotas informācijas, daudzkārt nopludinājusi "žurnālistam" Leonīdam Jākobsonam slepenu informāciju un, pēc visa spriežot, bijusi iesaistīta arī "žurnālista" peļņas shēmās.
Kā rāda Pietiek savulaik jau publicētās Jākobsona liecības Drošības policijai, arī no tām rodas aizdomas par Sparānu kā "Kseniju Ozolu". "Ksenija Ozola - [email protected] - tas ir mans paziņa vārdā Aigars, un ar šo cilvēku es vairākkārt esmu ticies, bet, kāds viņam ir uzvārds un kur viņš strādā, man nav zināms. Šī cilvēka telefona numurs man nav zināms, es ar viņu uzturēju sakarus tikai ar e-pastu," - šādu izvairīgu liecību Drošības policijai bija sniedzis Jākobsons.
Uz to, ka runa tiešām varētu būt bijusi par SAB darbinieku Aigaru Sparānu, kurš nodarbojies ar informācijas nopludināšanu, iespējams, SAB vadītāju vai citu ietekmīgu personu interesēs, norāda fakts, ka Jākobsons ticis nopratināts jau 2010. gada sākumā, savukārt Drošības policija, kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, ko DP ne apstiprina, ne noliedz, visus nākamos gadus nav mēģinājusi noskaidrot "Ksenijas Ozolas" patieso identitāti.
Savukārt pavisam skaidri SAB darbinieku Sparānu iesniegumā, kas ticis adresēts nu jau bijušajam SAB direktoram Jānim Kažociņam, minējis bijušais Drošības policijas priekšnieks Andris Strautmanis.
"L. Jakabsona "kompromat.lv." saist[ī]bu ar SAB darbinieku Aigaru Sparānu apstiprina šinī mēnesī no anonīma avota pie manis nonākušās izdrukas uz 148 (simts četrdesmit astoņām) lapām - "Leonid Jakobson<[email protected]<" elektroniskā pasta sarakste un zināmais safabricējums par A. Lembergu kā VDK aģentu. Ja pieļauj, ka šī sarakste, vēstules ir īstas, tad tur aprakstītie notikumi ir šokējoši, un L. Jakobsona darbībās ir virkne nozieguma sastāva pazīmes, kā arī nozieguma sastāvu pazīmes ir A. Sparāna rīcībā," teikts Strautmaņa iesniegumā Kažociņam.
"Ievērojams kaitējums var tikt nodarīts arī pašam Satversmes aizsardzības birojam un Latvijas drošībai, ja šo abu darboņu, pēc manas pārliecības, klaji noziedzīgās darbības netiek nekavējoties pārtrauktas. Turklāt nav saprotams, kas aiz tā visa stāv.
Iepazīstoties ar minētiem materiāliem (ja tie ir patiesi), manuprāt ir secināms, ka kāds Aigars Sparāns, kas, iespējams,strādā Satversmes aizsardzības birojā, paralēli šim valsts darbam, kuru uztur mūsu valsts nodokļu maksātāji, vēl, izmantojot savu dienesta stāvokli Satversmes aizsardzības birojā, publiski darbojas kopīgi ar apšaubāmas reputācijas subjektu Leonīdu Jakabsonu internetsaitā "kompromat.lv", kopīgi ar L.Jakobsonu sistemātiski, daudzus gadus nodarbojas šai saitā ar tā saucamo "melno piaru"," Kažociņam rakstījis Strautmanis.
No šiem materiāliem izrietot, ka "L. Jakabsons, izmantojot tai skaitā no A. Sparāna saņemto informāciju, ko A.Sparāns pēc manām domām ieguva, pārkāpjot fiziskās personas datu aizsardzības likumu un citus normatīvos aktus, nodarbojas ar izspiešanu un šāda veida darbības L.Jakabsonam ilgus gadus ir kā veiksmīgs rūpals".
Strautmaņa iesniegumā arī minēts: "Ļoti satraucoši un Latvijas valsts drošības interesēm, manuprāt, pretēji, kā izriet no šiem materiāliem, A.Sparāns kopīgi ar L.Jakabsonu darbojas Krievijā. Kā jau teicu, tad A.Sparāna strādāšana kopīgi ar L.Jakabsonu "kompromatā.lv" nav noslēpums.
Piemēram, šais materiālos tāds "A.Šabanovs" viņu L.Jakabsonam nosauc par "mūsu draugu". Bez šaubām, Krievijas ienestiem tas viss ir zināms un zināma arī A Sparānam tuvā apkārtne ne tikai Latvijā. Un pieļauju, ka tas viss tiek veiksmīgi izmantots pret Latvijas valsti.
Ģenerāļa kungs, vai tas neizskaidro to bezrūpīgo vieglumu, ar kādu A.Sparāns un L.Jakabsons "šiverējas" vienā otrā mūsu austrumu kaimiņvalstī? Tai skaitā to, cik viegli viņi no vienas otras austrumu kaimiņvalsts organizē, realizē "uzbraucienus", melu ņirgu kampaņas pret Latvijas iedzīvotājiem, pilsoņiem, un ne tikai?"
Kā Pietiek zināms no mūsu rīcībā esošajiem Drošības policijas dokumentiem, ne šī struktūra, ne arī Satversmes aizsardzības birojs uz šajā iesniegumā minētajiem faktiem nav reaģējuši. Vienīgais, kas ticis izdarīts, - sākts kriminālprocess par personu piekļūšanu Jākobsona e-pasta vēstulēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
