Iesaki rakstu: 
Vienmēr esmu uzsvēris, ka mūsu valsts drošība ir primārais jautājums, par ko mums visiem šobrīd jādomā. Problēmu ir daudz. Krievijas ietekme ir cauraudusi gandrīz visus valsts varas balstus. Diemžēl. Tomēr, tā vietā lai risinātu reālas problēmas, notiek darbības imitācija un, bieži vien, apzināta ļaunprātība.
Valsts prezidents nācis klajā ar priekšlikumu, ka pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem un izpilddirektoriem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Tas būtiski uzlabošot pašvaldību sadarbību ar drošības, aizsardzības un iekšlietu struktūrām.
Sākotnēji priekšlikums kādam var likties jēdzīgs, tomēr tas slēpj vairākus nopietnus riska faktorus.
Mums ļoti uzmanīgi ir jāizturas pret tiem priekšlikumiem, kas nonāk pretrunā ar demokrātiju. Un šis ir tieši tāds. Pašvaldību iedzīvotāju, vēlēšanās izteiktā griba, kas uzskatāma par vistiešāko demokrātijas izpausmi, tiktu pretnostatīta specdienestu amatpersonu lēmumam. Jau tā vājā ticība, ka no iedzīvotāju lēmuma kaut kas ir atkarīgs, tiktu nopietni iedragāta.
Šis ir arī nesamērīgs priekšlikums, jo pielaide valsts noslēpumam netiek prasīta pat no visiem Saeimas deputātiem. Tātad – ir deputāti bez pielaides, kuri lemj likumus, kā dzīvot visai valstij, tajā skaitā pašvaldībām, kuru amatpersonām pielaide ir nepieciešama. Absurdi un greizi!
Sāksim ar to, ka pašvaldības, savā darbībā, ar valsts noslēpumu nesaskaras. Mūsu novadā, piemēram, ir izvietots Latvijai ļoti nozīmīgs militārais lidlauks un gaisa spēku bāze, tomēr tas ne reizi nav radījis situācijas, kurās pašvaldībai, tās darbiniekiem būtu jādarbojas ar informāciju, kas uzskatāma par slepenu, klasificētu. Grūti iztēloties, kas tie par jautājumiem, kuros pašvaldībai būtu jāsadarbojas ar drošības iestādēm veidā, kurā nepieciešama pielaide?
Otra problēma – pielaides piešķiršana ir ilgstošs process. Tas aizņem no 6 līdz 9 mēnešiem. Tātad jārēķinās, ka pēc vēlēšanām gandrīz gadu nav iespējams uzsākt normālu darbu, jo visi ievēlētie vēl jāapstiprina drošības iestādē.
Ar iepriekšējo cieši saistīts arī pats galvenais iebildums; Mēs esam pieredzējuši, ka pielaide valsts noslēpumam ir bijusi politisks instruments, ar kura palīdzību tiek kontrolēta valdošajiem nevēlamu cilvēku nokļūšana amatos. Manās sajūtās – šis priekšlikums ir tēmēts tieši šādām vajadzībām!
Ticu, ka tālākās diskusijās tiks minēti Rēzeknes, Daugavpils piemēri. Tomēr, tas izklausās nožēlojami, ka tam, lai tiktu galā ar kādas pilsētas mēru, tiek mainīts tik būtisks, vispārējo kārtību mainošs likums. Ir jābūt citiem, konkrētiem mehānismiem!
Šis atgādina situāciju, ka nevis tiek meklēts un tiesāts kāds noziegumā vainojamais, bet gan tiek pārbaudīti visi, un pārbaudē visiem jāapliecina savs nevainīgums.
Risks ir arī tajā, ka šis absolūti neiet kopā ar daudz piesauktajiem demokrātijas un tiesiskuma principiem. Pēc būtības šādas normas ieviešana nozīmētu, ka pašvaldību vēlēšanās ievēlētus iedzīvotāju pārstāvjus amatā apstiprinātu anonīms un šaurs speciālo dienestu amatpersonu loks.
Nešaubos, ka šādu ieroci mani politiskie oponenti nekavētos izmantot pret mani. Tomēr tas mani uztrauc ievērojami mazāk nekā fakts, ka mūsu prezidents ir atdevis varu valdībai, kuras sastāvā ir prokremliska progresīvo partija. Valdība, kur aizsardzības ministrs apšauba Latvijas valstiskumu, koķetē ar Latgales separātismu, izsaka komplimentus putina atziņām. Kur kultūras ministre vēlas pārdefinēt patriotismu, kur satiksmes ministrs ir lobējis krievijas lidmašīnu iegādi.
Tā vietā, lai ierobežotos dienestu resursus vērstu uz to, lai apkarotu tiešām nopietnas problēmas - kaut vai izķertu ietekmes aģentus pašās struktūrās – tie tiktu veltīti simtiem Latvijas novadu cilvēku garām un nevajadzīgām pārbaudēm. Ir skaidrs, ka tas radītu tikai papildus konfliktus, spekulācijas un šķelšanās mūsu valstī. Paši sev iešausim kājā, ja tā notiks!
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
