Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar to, ka Latvijas Universitāte saņēma divu personu iesniegumus par iespējamo plaģitātismu [šeit un turpmāk saglabāta akadēmisko spīdekļu izpratne par latviešu valodu] kāda absolventa noslēgumu darbos (beidzis maģistra darba studijas pirms 10 gadiem) Juridiskās fakultātes Dome nodeva tos izvērtēt studiju programmas “Tiesību zinātne” bakalaura un maģistra gala pārbaudījuma komisijai. Komisija veica personas bakalaura un maģistra darba analīzi un konstatēja bakalaura darba teksta sakritības ar citiem avotiem bez atbilstošu atsauču norādīšanas, tāpēc secināja, ka bakalaura darbs satur plaģiātu un darba autors būtiski pārkāpis akadēmiskā godīguma principus.

Laikā, kad attiecīgā persona aizstāvēja bakalaura darbu, bija spēkā 2004. gada 31. maijā LU Senāta apstiprinātie LU Iekšējās kārtības noteikumi studējošiem, kuru 4.7. punkts noteica studējošā pienākumu “nepieļaut plaģiātismu studiju darbā”. Savukārt plaģiātisms šo noteikumu izpratnē skaidrots noteikumu 1.2. punktā kā “citas personas izteikto vai uzrakstīto domu, izgudrojumu vai atklājumu tālāka paušana savā vārdā, t.i., nosaucot tos par saviem”.

Veicot maģistra darba analīzi, studiju programmas “Tiesību zinātne” bakalaura un maģistra gala pārbaudījuma komisija, secināja, ka ir vērojamas atsevišķas kļūdas, kuras var atzīt par nevēlamu praksi – pārkāpumi, kas izdarīti bez ļaunprātīga nolūka, bet kas atspoguļo nepilnības darba autora prasmēs un kompetencēs, izstrādājot pētniecisko darbu (neprecizitātes atsauču noformējumā, atsauces uz spēku zaudējušām normatīvo aktu redakcijām, nekvalitatīvs tulkojums no internetā pieejama avota angļu valodā). Plaģiātu vai akadēmiskā godīguma pārkāpumu komisija darbā nekonstatēja.

Juridiskās fakultātes Dome, baltoties uz minētās komisijas ieteikumu, nolēma anulēt attiecīgā absolventa bakalaura diplomu. Par maģistra diplomu šāds lēmums netika pieņemts.

Par maģistra diploma saglabāšanu

Tā kā diploma anulēšana ir adresātam nelabvēlīgs administratīvais akts, tam jābūt pamatotam ar tiesību normu. Neviena tiesību norma specifiski neregulē diploma anulēšanu, tāpēc ir piemērojamas vispārējās tiesību normas, kas regulē administratīvā akta atcelšanas gadījumus, proti, Administratīvā procesa likuma normas. Uz šā likuma 86.panta pamata tika anulēts diploms, jo tika konstatēts, ka tas iegūts nepamatoti. 86.panta otrās daļas 4.punkta noteikumi, kas paredz, ka labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja adresāts to panācis ar nepatiesu ziņu sniegšanu.

Taču laikā, kad persona tika uzņemta maģistra studiju programmā, viņai bakalaura diploms bija, tātad, viņas uzņemšana bijusi tiesiska. Persona izpildīja visas programmas prasības un ieguva maģistra diplomu, kas ir balstīts uz programmā parādītajām zināšanām, nevis bakalaura diplomu. Šāda lēmuma atcelšanu tāpēc, ka administratīvais akts tiek anulēts vēlāk, likums neparedz. Tāpēc personas maģistra diploma anulēšanai nav tiesiska pamata.

Par lēmuma pārsūdzēšanu

Ja diploms tiek anulēts, tas ir administratīvais akts un to regulē Administratīvā procesa likums. Ja diploms netiek anulēts, tā uzskatāma par vienkāršo pārvaldes darbību. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta piekto daļu un Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmo daļu lēmumu par diploma anulēšanu tā adresāts viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās var apstrīdēt Latvijas Universitātes rektoram, savukārt rektora lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Personas, kas ziņoja Universitātei par iespējamo plaģiātu, šo lēmumu pārsūdzēt nevar, jo tas neskar viņu subjektīvās tiesības.

Plaģiāta gadījuma izskatīšanas procedūra

Ja fakultāte saņem ziņojumu par iespējamu plaģiātu, tiek iesaistīta studiju programmas “Tiesību zinātne” bakalaura un maģistra gala pārbaudījuma komisija, kas veic darba analīzi, uzklausa darba autoru un pieņem lēmumu, ar kuru rekomendē vai nerekomendē diploma anulēšanu. Lēmumu pieņem LU Juridiskās fakultātes Dome.

Komisija, lemjot par rekomendāciju, izvērtē arī lietderības apsvērumus atbilstoši Administratīvā procesa likuma 66.pantā noteiktajam, proti, pārbauda lēmuma nepieciešamību, piemērotību, vajadzību un atbilstību.

Lemjot par nepieciešamību, ir jālemj par to, kāds ir lēmuma mērķis un vai to nepieciešams sasniegt. Diploma izsniegšana absolventam apliecina viņa zināšanas un spējas, kas viņam bija jāapgūst mācību procesā. Tādējādi mērķis neizsniegt diplomu vai to anulēt gadījumā, ja darbs ir nekvalitatīvs, ir nepieļaut personām bez iemaņām iegūt amatu vai pildīt darba pienākumus, kur šādas iemaņas nepieciešamas. Lēmums nodrošina, ka iestājas sekas par akadēmiskā godīguma pienākuma neievērošanu. Tam ir arī preventīva nozīme, proti, atturēt citus studējošos no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas

Lemjot par piemērotību, jāpārliecinās, vai ar diploma anulēšanu šo mērķi var sasniegt.

Lai pārliecinātos par vajadzību un atbilstību, ir jāpārbauda, vai šādu mērķi var sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses un ir jāsalīdzina personas tiesību aizkārums ar sabiedrības ieguvumu, ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums. Jāņem vērā, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa diploma anulēšanu ir atzinusi par jautājumu, kas iekļaujas personas privātās dzīves tvērumā (sk. 2020.gada 3.marta spriedumu lietā “Convertito un citi pret Rumāniju”, Nr. 30547/14.).

Tāpēc lemjot par vajadzību un atbilstību, ņem vērā gan pieļauto kļūdu pakāpi, laiku, kas pagājis no diploma aizstāvēšanas, tiesiskās noteiktības principu, arī citus apstākļus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

FotoPandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas ekonomikas nākotnes attīstībai. Politiķu pienākums ir šīs iespējas izmantot, nodrošinot, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas ekonomika piedzīvos izaugsmi.
Lasīt visu...