Drošības policija atradusi jaunu pamatojumu, lai arī pēc Āboltiņas izteikumiem nepārbaudītu Junkura mandāta lietu
16.11.2017.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Drošības policija, kas atrodas faktiskā pašreizējās Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas un Nacionālās drošības padomes locekles Solvitas Āboltiņas kontrolē un pārraudzībā un kuras pašreizējais priekšnieks Normunds Mežviets tika amatā iecelts ar Āboltiņas tolaik vadītās partijas Vienotība ziņu, pēc jaunajiem Āboltiņas publiskajiem izteikumiem par apstākļiem, kādos 12. Saeimā ievēlētais Jānis Junkurs varētu būt ietekmēts, lai noliktu savu mandātu un Saeimā tādējādi iekļūtu vēlēšanās izsvītrotā Āboltiņa, tomēr kategoriski nevēlas sākt jaunu notikušā apstākļu pārbaudi.
„Ne es viņu spiedu atkāpties, ne viņam draudēju, ne kādā veidā ietekmēju... Zinu, ka bija cilvēki, kas ar viņu runāja,” – šādas zināšanas par apstākļiem, kādos Junkurs pēc 12. Saeimas vēlēšanām atteicās no deputāta mandāta, un cilvēkiem, kas ar Junkuru „runājuši”, Āboltiņa pauda žurnāla Kas Jauns šā gada 17. oktobra numurā.
Šī bija pirmā reize, kad Āboltiņa, kas, Junkuram saglabājot mandātu, būtu palikusi ārpus Saeimas, ir publiski atzinusi, ka bijuši „cilvēki”, kuri ar jaunievēlēto deputātu ir „runājuši”. No nu jau bijušās Vienotības vadītājas teiktā var noprast, ka viņa arī zina konkrētos cilvēkus, kuri ar Junkuru „runājuši”.
Taču Drošības policija, kas parasti ļoti čakli caurskata visas iespējamās mediju publikācijas, ir uzskatījusi, ka šo labāk būtu nepamanīt. Savukārt, kad uz publikāciju tai nesen tika norādīts oficiālā iesniegumā, Drošības policija atrada radošu pamatojumu, kāpēc uz Āboltiņas izteikumiem tai nevajadzētu reaģēt.
„Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja persona uzskata, ka pret viņu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, proti, viņam ir draudēts, lai viņš atteiktos no amata, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.panta trešo daļu, kriminālprocesu uzsāk, ja ir saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums,” – tāds ir Drošības policijas oficiālais pamatojums, kāpēc Āboltiņas izteikumos minētais nebūtu jāpārbauda un uz to nevajadzētu reaģēt arī citādi.
Lai gan šī ir pirmā reize, kad Āboltiņa publiski minējusi, ka ar Junkuru ir „runāts” par viņa mandāta tēma, Drošības policija norāda, ka „līdzīga satura” iesniegumu tā it kā esot saņēmusi jau 2014. gada rudenī.
Tad Drošības policija zibenīgā ātrumā „noskaidroja”, ka neesot nekādu „norāžu uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums,\" apgalvo Drošības policija, neatklājot, kā tieši veikta pārbaude un kas tieši pārbaudīts.
Šī „noskaidrošana” notika pēc tam, kad Junkurs, kurš pirms tam ilgstoši bija pazudis no sabiedrības un mediju redzesloka, pēkšņi paziņoja, ka esot nolēmis atteikties no deputāta mandāta, jo esot saņēmis darba piedāvājumu ārpus Latvijas.
Izplatītajā paziņojumā bija apgalvots, ka jau pirms vēlēšanām Junkurs esot apzinājies, cik mazas ir iespējas viņam tikt ievēlētam Saeimā, tāpēc viņš vasarā esot sācis apzināt dažādas darba iespējas un nu saņēmis darba piedāvājumu, ko nolēmis pieņemt.
Tiesa, pēc tam izrādījās, ka Junkura apgalvojums par saņemto darba piedāvājumu ārpus Latvijas ir bijis tikai izdomājums, taču Drošības policijai ar šo paziņojumu bija pietiekami.
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
