Drošības policija cieš vēl vienu sakāvi saistībā ar savu „izdzēsto” bijušo palīgu
PIETIEK26.11.2017.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Latvijas nepilsonis, kurš 2013. gada sākumā nejauši uzzināja, ka ir bez oficiāla lēmuma vienkārši izdzēsts no LR Iedzīvotāju reģistra, pēc šīs izdzēšanas valsts iestādēm ilgu laiku it kā neeksistēja, it kā tomēr eksistēja: Drošības policija, kurai viņš iepriekš palīdzējis Latvijas ķīlnieku glābšanā, viņu oficiāli uzskatīja par vienkārši neeksistējošu, savukārt Valsts policija, ņemot vērā notikušo izdzēšanu, nesekmīgi mēģināja viņu apcietināt tāpēc, ka viņš gan ir "izdzēsts", bet reāli eksistē. Pēc tam, kad ar nepārsūdzamu tiesas spriedumu pagājušā gada nogalē tika atzīts, Aslans Iznaurovs ir reāli eksistējoša persona ar reālu statusu Latvijas Republikā, nule Drošības policija saistībā ar savu „izdzēsto” bijušo palīgu ir cietusi vēl vienu sakāvi.
Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus. Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē, jo ir "izdzēsts".
Tas nozīmēja, ka oficiāli Iznaurovs Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - bija anulēta ne tikai viņa 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati no Iedzīvotāju reģistra bija dzēsti nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas it kā neļāva šo dzēšanu apstrīdēt tiesā.
Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts. Saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka pilnvarota amatpersona.
Taču, kad Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, PMLP iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati.
Kā pēcāk apliecināja Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti, tieši Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija izrādījās tā "kompetentā iestāde", pēc kuras neapstrīdama "lūguma" Iznaurovs bija "izdzēsts": uz personu, kura tai 90. gados palīdzējusi Latvijas ķīlnieku glābšanā Ingušijā, Drošības policija bija "apvainojusies" tiktāl, ka oficiāli uzskatīja viņu par vienkārši neeksistējošu.
Tiesa, Iznaurova "izdzēšana" un līdz ar to tai sekojošā "neeksistēšana" nebija traucējusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldei atzīt Iznaurovu par aizdomās turēto saistībā ar to, ka viņš kopš "izdzēšanas" Latvijā ir uzturējies "bez pienācīgā personas apliecinoša dokumenta" un līdz ar to vainojams "identitātes slēpšanā".
"Neeksistējošais" - no Drošības policijas redzes viedokļa - Iznaurovs tika atzīts par aizdomās pēc Krimināllikuma 281. panta 1. daļas - "par savas personas identitātes slēpšanu, uzturoties Latvijas Republikā bez pienācīga personību apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personību apliecinošu dokumentu".
Īpatni un zīmīgi bija tas, ka Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1. nodaļai, kas šo lietu „izmeklēja”, ikdienā nav nekāda sakara ar šādiem "trešās šķiras" noziegumiem, - šī ir tā sauktā "slepkavību nodaļa", kuras kompetencē ir izmeklēt slepkavības, smagus miesas bojājumus, draudus izdarīt slepkavību, kā arī citus noziegumus, kas saistīti ar šiem noziegumiem.
"VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 1.birojs izmeklē noziegumus, kas vērsti pret personu veselību, tostarp šis birojs izmeklē slepkavības, noziegumus, kas saistīti ar narkotisko vielu apriti, noziegumus, kas vērsti pret nepilngadīgo dzimumneaizskaramību, kā arī veic personu meklēšanu un izmeklē citus ar iepriekš minētajiem noziegumiem saistītus noziegumus," skaidroja Valsts policijas pārstāvis.
Taču pagājušā gada 7. decembrī ar nepārsūdzamu administratīvās rajona tiesas spriedumu tika apmierināts Iznaurova pieteikums par alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, un PMLP tika uzdots mēneša laikā pieņemt lēmumu par šāda statusa piešķiršanu.
Tomēr ar to nekas vēl nebeidzās, - pret Iznaurovu tika turpināts kriminālprocess par „savas personas identitātes slēpšanu, uzturoties Latvijas Republikā bez pienācīga personību apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personību apliecinošu dokumentu”.
Vispirms viņu šajā lietā attaisnoja Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, taču Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Viktorija Šumska spriedumu pārsūdzēja, taču nu prokuratūras apelācijas protestu ir noraidījusi arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija.
„Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka negūst apstiprinājumu apsūdzībā norādītais, ka apsūdzētais A. Iznaurovs būtu ar tīšām, nelikumīgām darbībām, apzināti slēpis savu identitāti, proti, nav konstatējuma noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse. jo viņam bija derīga personas pase līdz 2015.gada 7.aprīlim, piešķirts personas kods. ko apliecināja liecinieki un pārbaudītie lietas materiāli, par pases anulēšanas faktu apsūdzētais oficiāli no iestādes, kas pieņēma šādu lēmumu, informēts netika,” teikts apgabaltiesas spriedumā.
Apgabaltiesa arī norādījusi, ka „Latvijas valsts iestādes turpina lietot šo personas kodu līdz pat tiesas dienai. A. Iznaurovs Latvijā ir nodibinājis ģimeni, iegādājies nekustamo īpašumu, kas rada šaubas par to, vai A. Iznaurovs ir bijis informēts par izsniegto pasu tiesisko statusu un nav ticis maldināts,” teikts tiesas spriedumā, ko Pietiek šodien publicē pilnībā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
