Drošības policijas informācija plašsaziņas līdzekļu ievērībai
Drošības policija02.05.2015.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par plāniem rīkot preses konferenci pie Drošības policijas ēkas, Drošības policija aicina plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus būt saprotošiem un nefilmēt un nefotografēt personas un transportlīdzekļus, kas ieiet/iziet vai iebrauc/izbrauc no Drošības policijas teritorijas.
Drošības policija ir valsts drošības iestāde un dati par tās personālsastāvu ir valsts noslēpumu saturoša informācija. Nofotografējot vai nofilmējot Drošības policijas amatpersonas, kuras nav publiskas dienesta amatpersonas, un vēlāk publicējot viņu attēlus, tiek radīti šķēršļi amatpersonu turpmākajai profesionālajai darbībai, apdraudēti šo personu informācijas avoti, kuri sniedz valsts drošībai nozīmīgu informāciju, un radīti papildus riski šo amatpersonu personīgajai drošībai. Drošības policija vērš uzmanību, ka ārvalstu specdienesti veic mērķtiecīgas darbības nolūkā iegūt šāda veida informāciju par Latvijas valsts drošības iestāžu amatpersonām, tāpēc šādas informācijas publiskošana tikai atvieglo ārvalstu specdienestu darbu, vienlaikus apgrūtinot Latvijas valsts drošības iestāžu darbību.
Drošības policija arī atgādina, ka nepārtraukta un ilglaicīga valsts drošības iestādes ēkas fotografēšana un filmēšana var atklāt fiziskās drošības pasākumus, kas ir valsts noslēpumu saturoša informācija. Drošības policija nekad nav likusi žurnālistiem šķēršļus īslaicīgai ēkas filmēšanai, ja tā tiek iepriekš saskaņota ar Drošības policiju un tās laikā netiek fiksētas Drošības policijas amatpersonas, apmeklētāji un transportlīdzekļi, kas iebrauc vai izbrauc no Drošības policijas teritorijas. Ja šādas filmēšanas vai fotografēšanas darbības pie Drošības policijas ēkas tiek veiktas regulāri, mērķtiecīgi un nolūkā vienlaikus arī fiksēt Drošības policijas amatpersonas, apmeklētājus vai transportlīdzekļus, var tikt atklāts fiziskās drošības pasākumu un valsts drošības iestāžu amatpersonu kopums. Līdz ar to šāda regulāra filmēšanas un fotografēšanas aktivitāte ir kvalificējama kā mērķtiecīga informācijas vākšana par valsts drošības iestādes amatpersonām un tās fiziskās drošības režīmu. Bez tam šādas aktivitātes kavē Drošības policijas darbību, jo regulāras un ilglaicīgas filmēšanas apstākļos ir jāveic papildus darbības, lai nodrošinātu Drošības policijas amatpersonu identitātes neizpaušanu.
Minēto iemeslu dēļ Drošības policija informēja L.Lapsu, kurš pēdējo nedēļu laikā atkārtoti filmēja un fotografēja Drošības policijas amatpersonas, ka šādas darbības ir aizliegtas. Jāatzīmē, ka Drošības policijas amatpersonu fotografēšanai un filmēšanai pie Drošības policijas ēkas L.Lapsa pievērsās pēc tam, kad š.g. 17.aprīlī atteicās iziet pārbaudi iekļūšanai Drošības policijas ēkā, uz kurieni viņš bija izsaukts saistībā ar Drošības policijas lietvedībā esošu kriminālprocesu. Iespējams, šis atteikums bija saistīts ar faktu, ka L.Lapsa nevēlējās, ka pārbaudes rezultātā tiek atklāts viņa atkārtots mēģinājums ienest Drošības policijas telpā paslēptu ierakstīšanas ierīci.
Savukārt 29.aprīlī L.Lapsa tika īslaicīgi aizturēts Drošības policijas ēkā un vēlāk nodots Valsts policijai. L.Lapsa tika aizturēts, jo pastāvēja pamatotas aizdomas, ka viņš mēģina atkārtoti veikt audio ierakstu un nepakļāvās Drošības policijas amatpersonu likumīgajām prasībām. Minētās aizturēšanas laikā L.Lapsa sniedza nepatiesu informāciju par viņa izvietošanu izolatorā (šādas telpas Drošības policijas teritorijā vienkārši nav) un turpināja veikt Drošības policijas amatpersonu fotografēšanu un viņu foto publicēšanu.
Drošības policija arī turpmāk izmantos visus likumā paredzētos līdzekļus, lai aizsargātu Drošības policijas amatpersonu identitāti un novērstu Drošības policijas ēkā veikto fizisko drošības pasākumu izpaušanu.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
