Iesaki rakstu: 
„Vārds „sivēni” pie sarunu galda neizskanēja,” - tā Pietiek uzsvēra vairākums no aptaujātajiem, kuri 20. decembrī sēdēja pie viena sarunu galda ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu. Tomēr neatkarīgi no tā stāsts par sivēniem, kurus zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) it kā piesaucis sarunā ar Putinu, ir pārtapis par politikas kuluāros populāru anekdoti.
„Bija runa par tarifiem uz lauksaimniecības preču ievešanu, sākot no šprotēm un beidzot ar dažādu dzīvu radību ievešanu, bet ne jau par sivēniem bija runa,” Pietiek uzsvēra kāds oficiālās delegācijas loceklis, kurš bija klāt sarunā ar Putinu. Arī Dūklava kolēģi ministri ir nolieguši, ka kaut kas tāds izskanējis. Tomēr neoficiāli zināms, ka šī politiskā anekdote par Dūklava zemniecisko valodu, kas it kā saērcinājusi Putinu, dzimusi drīz pēc tikšanās un plaši iztirzāta Valsts prezidenta Valda Zatlera Maskavas vizītes aizkulisēs.
Stāstam ir arī otra daļa, kas daļēji tiek atzīta – Dūklavam ir bijušas problēmas nosaukt Putina prasītos datus par Latvijas lauksaimniecības preču importu uz Krieviju. Politikas kuluāros tas tiek pasniegts kā apliecinājums zemkopības ministra vājajai sagatavotībai tik augsta līmeņa sarunām. „Tiešām, viņš [Dūklavs] nedaudz samulsa uz to jautājumu,” Pietiek atzina kāds Latvijas ministru un Putina sarunu dalībnieks.
Tikmēr pats Dūklavs uz Pietiek jautājumu, kā veikušās sarunas ar Putinu, pēc svētkiem atbildēja pašpārliecināti un bez mazākā mulsuma. Krievijas premjers neesot vis jautājis par lauksaimniecības preču tarifiem, par ko Dūklavs esot labi informēts, bet par specifisku statistiku, kura vispār netiekot apkopota, tādēļ arī to neesot bijis iespējams atbildēt. „Man neviens neprasīja nekādus tarifus, es vienīgi nevarēju nosaukt, cik lauksaimniecības produkcija tiek vesta uz Maskavu. To neviens nevar nosaukt, jo tādas uzskaites vispār nav. Nu, kāda neveiklība, nu? Normāli – tādu ciparu nav, un runājam tālāk!” atminējās Dūklavs.
Pietiek jau rakstīja par ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) sarunu ar Putinu par gāzes cenu aprēķināšanas formulu. Neoficiāli zināms, ka oficiālajā delegācijā pēc šīs informācijas noplūdes notikusi skaidrošanās, kas ir bijis žurnālistu informācijas avots. Starp koalīcijas partneru Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības ministriem pat uz brīdi radies savstarpējs aizvainojums, turot aizdomās vienam otru par pretējās puses aprunāšanu.
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
