Dūles pirmsreferenduma kampaņā iejaukts ar "Vienotību" saistīts reklāmists
PIETIEK15.02.2012.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
„Oligarhu kapusvētku” rīkotāja Viestura Dūles jaunā kampaņā, kurā ar plašu vizuālās reklāmas kampaņu pilsoņi tiek aicināti 18. februāra „valodas referendumā” balsot ar baltu lapu, iesaistīti ar Vienotību saistīti reklāmas cilvēki, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pēc viņu teiktā, tas noticis cilvēciskas pārliecības dēļ un nav ticis saskaņots ar Vienotību, tādēļ jebkādām spekulācijām par partijas dubulto spēli saistībā ar referenduma kampaņu neesot pamata.
"Baltās lapas" kampaņas radošā plānošana notikusi mediju aģentūras Inspired Communications telpās, tās izstrādes "prāta vētrās" piedalījies šīs aģentūras valdes priekšsēdētājs Kārlis Gedrovics. Šo saistību Pietiek apstiprināja gan Dūle, gan pats Gedrovics.
Gedrovics uzsver, ka kampaņā iesaistījies kā privātpersona un formāli Inspired Communications, kas pircis reklāmas laikus Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu vajadzībām, pirmsreferenduma kampaņā nav iesaistīta. "Baltās lapas" kampaņas aizskartie jautājumi par toleranci esot apspriešanas vērti neatkarīgi no tā, vai tiek atbalstīts pats aicinājums nebalsot ne "par", ne "pret" krievu valodu, skaidro Gedrovics. Brīdī, kad Dūle ar domubiedriem nonācis līdz konkrētajam risinājumam - aicinājumam balsot ar "baltu lapu", Gedrovics esot darījis zināmu, ka šādam risinājumam nepiekrīt un personiski balsošot "pret".
SIA Inspired Communications līdzīpašnieks ir Vienotības pēdējo gadu priekšvēlēšanu kampaņu veidotājs Ainars Ščipčinskis. Viņam piederošajai SIA McCann WorldGroup, saskaņā ar Lursoft datiem, pieder 20% SIA Inspired Communication daļu.
10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā SIA Inspired Communications bija līgums ar Vienotību veidojošām partijām. Kā iepriekš Pietiek atzinis Ščipčinskis, Inspired Communication Vienotības priekšvēlēšanu kampaņai pircis mediju laikus.
"Kārlis, lai arī balsos "pret", tomēr atbalsta šo akciju kā aicinājumu aizdomāties un tolerēt. Inspired kā uzņēmums nav iesaistīts," Pietiek ceturtdien teica Dūle. To, ka ies uz referendumu un pretēji "baltās lapas" akcijas aicinājumam balsos "pret" otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, Pietiek uzsvēra arī pats Gedrovics. Viņš savu radošo iesaisti Dūles kampaņā skaidroja ar apziņu, ka referenduma jautājums ir sarežģītāks par izvēli starp "par" un "pret". "Es piedalījos "prātošanā", ļāvu viņiem sanākt mūsu [Inspired Communications] telpās, kamēr tās bija brīvas. Līdz tam es nebiju sevi ielicis krievvalodīgo kurpēs, kas bija grūti. Jāsaprot, ka valodas referenduma jautājums nav vienkāršs," savu iesaisti skaidroja Gedrovics.
Dūle Pietiek noliedza, ka vides reklāmas stendus kampaņai pirkusi Inspired Communications. Līgumu par vides reklāmas izvietošanu 10. februārī slēdzis viņa pārstāvētais Intelektuālās attīstības fonds. Līguma summa bijusi 1560 lati + PVN.
Dūles pārstāvētā „baltās lapas” kampaņa izraisījusi pretrunīgus vērtējumus. Izskanējuši pat ekspertu viedokļi, ka balsot ar zīmi, kurā nav atzīmēts ne „par”, ne „pret” jautājumam par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nozīmē balsot par krievu valodu. Vēlēšanu zīmes, kurās nebūs veiktas atzīmes, tiks atzītas par nederīgām. Vienlaikus „baltās lapas” kampaņa devusi jaunu grūdienu diskusijām par referendumu, tā pievēršot sabiedrības uzmanību tautas nobalsošanai, kas notiks jau 18. februārī.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio izteicās, ka jālabo robi likumos, lai priekšvēlēšanu un pirmsreferenduma kampaņu finansētāji tiktu atklāti.
Pietiek jau ir rakstījis, ka SIA Inspired Communications 2010. gada novembrī, mēnesi pēc 10. Saeimas vēlēšanām kopā ar vēl vienu Ščipčinskim daļēji piederošu un Vienotības kampaņu apkalpojušu sabiedrisko attiecību aģentūru SIA Repute, tika pie 157 140 latu vērta pasūtījuma no Ekonomikas ministrijas padotībā esošās Centrālās statistikas pārvaldes (ekonomikas ministrs tolaik bija Artis Kampars no Vienotības).
2011. gada novembrī, īsi pirms valdības maiņas, kad Vienotība zaudēja ekonomikas ministra portfeli, SIA Inspired Communications tikusi arī pie 61 415 latu vērta līguma ar EM padotībā esošo Tūrisma attīstības valsts aģentūru. Ščipčinskis un savulaik arī Kampars ar Vienotību saistīto reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūru pēkšņo veiksmi valsts iepirkumos skaidrojuši ar sakritību, noliedzot politisko lobiju
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.