Dziesmu svētku ielūgumu dāļātāji pamēģina sev izblēdīt vēl mēnesi laika
PIETIEK12.06.2013.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Saņēmusi informāciju par Pietiek vēršanos tiesā sakarā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra nevēlēšanos sniegt informāciju saistībā ar bezmaksas ielūgumu izdāļāšanu augstām amatpersonām "par nopelniem kultūrā", šīs iestādes vadītāja Dace Melbārde (attēlā) pēkšņi "pamanījusi", kāda informācija īsti pieprasīta, taču izdomājusi nelielu blēdību, kā novilkt vēl mēnesi, šo informāciju nesniedzot.
Kā zināms, Melbārdes vadītā iestāde kā svētku "Goda viesus (ieguldījums un īpaši nopelni kultūrā) un KM sadarbības partnerus", kam pienākas bezmaksas ielūgumi uz svētku noslēguma pasākumiem, uzskaitījusi simtus amatpersonu. Viņu vidū ir KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c.
Ņemot vērā to, Pietiek Nacionālajam kultūras centram nosūtīja oficiālu šāda satura iesniegumu: "Latvijas Nacionālā kultūras centra interneta mājas lapā, adresē http://www.lnkc.gov.lv/images/doc/Dziesmu_svetki_2013_ielugumi.pdf ir publicēts uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem ielūdzamo personu saraksts.
Ar šo vēlos par katru no sarakstā minētajām personām saņemt šādu informāciju: kāda konkrēta amatpersona vai cita persona iesniedza pieteikumu iekļaut konkrēto personu ielūdzamo personu sarakstā; kāds bija pamatojums konkrētās personas iekļaušanai šajā sarakstā; kādas amatpersonas pieņēma lēmumu atbalstīt konkrētās personas iekļaušanu šajā sarakstā un apstiprināt šo sarakstu.
Par katru no personām, kas minētas kā "sadarbības partneri", miniet arī konkrētā sadarbības projekta nosaukumu, finansiālo apmēru un konkrētās personas lomu un funkcijas šajā projektā. Atbildes uz šiem jautājumiem man nepieciešamas, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus."
Sākotnēji Melbārde oficiālajā, mēnesi ilgi tapušajā atbildē izlikās, ka nav sapratusi, kas viņas vadītajai valsts iestādei tiek pieprasīts, taču, kad Pietiek paziņoja, ka saistībā ar Nacionālā kultūras centra vadības rīcību vēršas administratīvajā tiesā, ir izdomājusi jaunu veidu, kā izvairīties no atbilžu sniegšanas vēl mēnesi, - Melbārde to uztverot kā "papildus lūgtu informāciju".
Jaunā Melbārdes versija par pieprasīto informāciju tagad ir šāda: "Atbildot uz Jūsu 11.04.2013. iesniegumu, Centrs sniedza informāciju par personu grupām, kuras var pretendēt uz XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku, turpmāk - Svētki, ielūgumiem, kā arī to, ka 2012.gada 19.decembra Dziesmu un deju svētku padomes sēdē tika izskatīta un akceptēta Svētku biļešu un ielūgumu politika, t.sk. definētas Svētku viesu un biļešu iepriekšējās rezervēšanas pretendentu grupas un biļešu un ielūgumu savstarpējās proporcijas.
Centrs atkārtoti vērš Jūsu uzmanību uz to, ka uz Svētkiem ielūdzamo personu saraksts ir sagatavots, pamatojoties uz Centra ar 2012.gada 22.februāra rīkojumu Nr.49 apstiprinātajiem Centra iekšējās kartības noteikumiem "Par XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību", Dziesmu un deju svētku padomes lēmuma un konsultācijām ar Kultūras ministrijas nozaru speciālistiem par personībām ar nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Dziesmu un deju svētku likumu Centrs un tā direktore Dace Melbārde uzņemas pilnu atbildību par sagatavoto ielūdzamo personu sarakstu.
Ņemot vērā to, ka Jūsu papildus lūgtās informācijas sagatavošanai ir nepieciešams lielāks laiks informācijas papildus apstrādei, kā arī sakarā ar to, ka samazinātu cilvēkresursu apstākļos Centrā notiek intensīvs darbs pie 2013.gada Svētku sagatavošanas, saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu Latvijas Nacionālais kultūras centrs sniegs Jums atbildi 30 (trīsdesmit) dienu laikā."
Foto no apollo.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
