Iesaki rakstu: 
Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos 5 santīmus.
Var patikt vai nepatikt Šurika politiskie uzskati, taču viņam ir mugurkauls. Man būtisks ir fakts, ka Kiršteins atturējās, t.i. tehniski balsoja pret 2021. gada 12. novembrī pučistu likumprojektu par balsstiesību liegšanu deputātiem bez “lopa zīmes”. Raivītis, Iesalnieks un pārējie “šņores” toreiz piedalījās valsts apvērsumā kopā ar Urbanoviču, Rubiku junioru un citiem “kabančikiem”.
Atgriežoties no NA nesankcionētā brauciena uz Ķīnu, cienījamā vecuma partijas vecbiedrs nesāka klanīties nacionālo lielinieku fīreriņa Raivja Dzintara priekšā un izlūgties piedošanu. Toties Ķīnā pabijušajam kamerādam Edmundam Teirumniekam Raivītis augstsirdīgi atļāva palikt partijā. Interesanti, vai Teirumniekam tālab nācās vadonīša roku mutēt?
Tomēr svarīgākais šajā kņadā ir Kiršteina paustais ziņu aģentūrai LETA, ka viņam ar pseidonacionālistu barvedi ir “atšķirīgi uzskati par šo valdību un iespējamo darbošanos koalīcijā, ja kaut kas mainās un NA aicina atpakaļ”, proti, par partijas stratēģiskajiem uzstādījumiem, kā arī attieksmi pret zaļo kursu un “Jauno Vienotību” (JV). Teiktais nozīmē, ka glumais Dzintars funktierē, kā viltīgāk “uzmest” elektorātu un atgriezties JV paspārnē, izdiņģējot vietiņu “zirnekļu burkā” ar zilajiem zemniekiem un progresīvajiem.
Te NA gaida sāncensība ar “Apvienoto sarakstu”, jo Edvards Smiltēns jau ir deklarējis gatavību gulties zem “jenotiem” gan ar priekšu, gan pakaļu augšā, paziņojot: “sabiedrība ir runājusi, demokrātiski tas ir fiksēts”, ka Sodomai Latvijā būt un ar to ir jāsamierinās. Domāju, ka drīz publiski perversijas par labu esam atzīs arī Raivītis. Cik noprotu, partejiski ačgārnības ir akceptētas, un NA tikai gaida īsto mirkli “iznākšanai no skapja”. Visticamāk, tas notiks pēc Eiroparlamenta vēlēšanām.
https://t.me/ViedaisManels/5596
https://t.me/ViedaisManels/5527
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
