Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Dzīves jēga

Leonards Inkins
22.01.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: «Skaties uz mums.» Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Apustuļu darbi, 3. nodaļa 

Tai laikā cilvēki nebija tik daudz grāmatu lasījuši, tik daudz skolā gājuši, un vairums pat lasīt neprata, bet viņiem to, ko šodien dēvējam par izglītību, aizvietoja mutvārdu literatūra un no paaudzes paaudzē nodotās dzīves gudrības, kā arī dažādas atziņas. Tad cilvēki zināja, ka, pirms dod nabagam, pirms ziedo, jātur ziedojamais saujā tik ilgi, līdz roka sāk svīst. Tas dod laiku un iespēju neziedot spontāni, bez apdomas un kādu emociju vadītam, bet tā, lai ziedojums ir pārdomāta rīcība.

Cilvēki zināja, ka par ziedojumu var uzskatīt tikai tādu došanu, kad tev tas, ko iedevi citam, pašam vēlāk pietrūkst. Ja iedod naudu un pat nepamani, ka ziedotās naudas summas tev nav, ja tās tev nepietrūkst, tad neesi ziedojis. Ja tev nepietrūkst tā, ko esi citam iedevis, tas nozīmē, ka neesi ziedojis.

Tāpēc: «Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: «Skaties uz mums.»» Nedrīkst neapdomīgi mētāties ar naudu, tad ātros kredītus neizsniedza un hipotekāros arī. Tā nauda, ko cilvēks ziedoja, vienmēr bija ar darbu nopelnīta. Tajos laikos cilvēki tādus vārdus kā izaugsme un apgrozījums nezināja. Bet viņi zināja, ka ir jāpārliecinās, kam tu dod un ko saņēmējs ar to iesāks. Vai pirks maizi vai nodzers. Bieži gadās, ka ubago ne pārtikai vai apģērbam, bet lietām un mantām, bez kurām cilvēks var lieliski iztikt.

Minētajā gadījumā invalīdu jeb – kā šodien jāsaka – cilvēku ar īpašām vajadzībām nesa pie dievnama pirms lūgšanām, lai viņš tur ubagotu. No dievnama apmeklētāju ziedojumiem pārtika tie, kuri paši sev iztiku nopelnīt nespēja. Tā bija ikdiena, un nevienu ubagi pie dievnamiem nepārsteidza.

Tie bija laiki, kad par sociālajām garantijām, par iztikas minimumu, par valsts atbildību, par sabiedrības iesaisti, par sociālajiem dienestiem, kā arī par invaliditātes pensijām cilvēki neko nezināja. Šīs lietas sāka ieviest tad, kad kristietība kļuva par valsts reliģiju un, pamatojoties uz kristīgajām vērtībām, palīdzību cilvēkiem sāka uzņemties valstis.

Nedomāju, ka lasītājs jutīsies pārsteigts, ja teikšu, ka ne visi, kuri ubago, ne visi, kuri aicina ziedot, ir tādi trūcīgie, kuri paši nav spējīgi sev iztiku gādāt. Ir pat tāds uzņēmējdarbības veids radies, tas ir – kādi nodarbojas ar to, ka ubago un tad ziedojumus pārdala, bieži par sevi neaizmirstot. Viņi aicina ziedot un uzrunā TV, radio un citur. Viņus nenes pie dievnamiem, viņi paši aizbrauc, paši atver bankas kontus, un paši izlemj, kam dot un kam ne.

Reiz pirku mašīnu no kāda cilvēka. Naudas man bija tikai viena sestā daļa no prasītā, bet auto man bija nepieciešams. Piedāvāju, maksāšu sesto daļu un pēc gada paņemšu kredītu un izpirkšu auto. Tobrīd mana kredītvēsture neatbilda bankas prasībām. Pagaidām lai auto paliek pārdevēja īpašumā, un tad, kad parādu atmaksāšu, tad arī pārrakstīsim.

Pārdevējs izlēma citādi. Braucam un pārrakstām, un pēc gada satiksimies! Vēl uzzināju, ka šim pārdevējam ir trīs mersedesi, ar vienu brauc sieva, ar otru meita un ar trešo pats. Pārdevējs bija ar lieliem kustību traucējumiem, kaut kā klabināja ar vienu roku datorā un pārvietojās ratiņkrēslā. Un visus mersedesus, kā arī privātmāju un citu viņš spēja sarūpēt sev pats. Es uz viņu skatījos un domāju - bet man ir abas rokas, un es staigāju, pat skrienu. Kāpēc nevis es viņam dodu, bet viņš man?

Domāju, ka nevienu nepārsteigšu ar stāstu par atgadījumu, kad netālu no Rīgas Centrālās stacijas mani kāda sieviete ar bērnu uzrunāja, sakot, ka ir izsalkusi un vai es nevarētu iedot naudiņu maizītei. Tas bija deviņdesmito sākumā. Tad es nezināju to, ko šobrīd rakstu un ko jūs lasāt. Izrādījās, ka man bija tikai liela naudas vienība – repsīši. Teicu, man ir tikai liela naudas vienība un esmu iebraucis no Olaines, iesim, nopirkšu ēdamo un pie viena arī samainīšu naudu – sievietei apetīte un izsalkums pēkšņi pazuda...

Esmu pircis nevajadzīgas lietas un pat ziedu pušķus. Tādus necilus, kaut kur pļavā plūktus, bet bez ieskatīšanās acīs saskatīju patiesu trūkumu, patiesu bezizeju. Es pirku nevis tāpēc, ka man vajag, ka varu lēti dabūt, bet tas bija veids, kā tai tirgotājai (vienmēr tās bija sievietes gados) iedot, bet pirkumu, pagājis gabaliņu nost, bieži izmetu.

Deviņdesmito sākumā saskāros ar to, ko šodien varētu nosaukt par ubagu mafiju. Tā bija organizēta struktūra, kurā bija «jumts» – policijas piesegs, bija profesionāli ubagi, kuri ziedojumus nedrīkstēja paturēt sev, bet viņiem maksāja par darbā pavadīto laiku, sodīja, ja noziedzās, un tā vide bija gana cietsirdīga un nežēlīga.

Ar laiku daudzi jau zināja, ka ubags patiesībā nav ubags, bet vienalga deva. Kāpēc? Es arī tam esmu gājis cauri, tas ir – darījis, zinot, ka mani krāpj. Tāpēc, ka domāju, kā daudzi citi, lai arī kā nebūtu, tomēr «ne no labas dzīves» cilvēks ubago. Otrkārt, biju pārliecināts, ka Dievs to novērtēs, un arī tas, ka es publiskā vietā varēju atvērt maku un iedot, jo bija svarīgi, lai citi to redz, it kā visiem parādot, cik es pareizs un labs. Arī citi deva šī paša iemesla dēļ, nevis lai palīdzētu, bet lai izrādītos.

Pēteris ar Jāni tā nerīkojās. Viņi ieskatījās cilvēka dvēseles spogulī, tas ir – acīs un saprata, ka šis cilvēks ir palīdzības vērts un viņš saņemto neizniekos.

Bet Pēteris sacīja: «Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!»

Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu.

Apustuļu darbi, 3. nodaļa

Ziedojumam ne vienmēr jābūt naudas izteiksmē. Pēteris ubagam teica: «Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu». Ubags būtu priecīgs, ja viņam iedotu kādu monētu, bet Pēteris iedeva daudz vairāk, iedeva to, ko ne par kādu naudu ubags nopirkt nespētu. Viņš dāvāja veselību un spēju pašam pārvietoties, jo zināja, ka viņš tūlīt neskries uz krogu, viņš ar pateicības vārdiem gāja līdzi dievnamā, viņš slavēja Dievu. Ielūkojoties invalīda dvēselē, Pēteris ar Jāni redzēja, ka iegūto veselību un sociālā stāvokļa izmaiņas viņš nepārvērtīs iespējā dzert, izklaidēties, neskries uz spēļu namu, nekļūs par lielceļa laupītāju, bet slavēs Dievu un liecinās.

Aleksandrs Balodis «Kosmozofijā» pauž: «Kristīgajiem cilvēkiem morāla ētika liek izpalīdzēt – dot dāvanas otram cilvēkam, kam pēc tām ir vajadzība.» Un: «Kad ubago sātanisti, viņi neubago ar nostāju «es ubags, nabags, parazīts, vergs, nemākulis, neprātis, nevarīgs», bet ar nostāju «es velns, tu muļķis, man devējs, tu man dod, lai rotaļātos, izrādītos ar žēlastību, bet es tevi šmaucu, nicinu, taisu par muļķi, par grēcinieku, un viss!». A. Balodis iesaka dodot slēgt vienošanos ar saņēmēju, ka viņš saņemot ko dos pretī.

Nav jādod niere vai jāsniedz kādi pakalpojumi. Beznosacījumu došana bojā saņēmēju, tāpēc arī, kad biedrība «Latvietis» dāvina datorus, mēs slēdzam ar saņēmēju vienošanos. Daudzus tas izbrīna, cilvēki ir pieraduši saņemt un neko pretī nedot. Mēs abpusēji noslēgtā vienošanās ierakstām kaut to, ka datora saņēmējam ir jādalās datora lietošanā ar tiem, kuriem datora nav, nav pārmērīgi jālieto alkohols un citas cilvēka dzīvi neapgrūtinošas saistības, jo galvenais ir, ka nevis viens dod un otrs saņem, bet tas, ka saņēmējs līdz ar saņemšanu uzņemas kādas saistības, kas palīdz citiem cilvēkiem.

Mēs dzīvojam citos laikos, un sudraba un zelta mums ir gana, bet ne tik daudz, lai mēs spētu visus tos, kuri ir trūkumā, pabarot, lai visus tos, kuri ir slimi, varētu izārstēt un citādi palīdzēt. Bet daudziem no mums ir dvēseles vajadzība un sirds nepieciešamība palīdzēt citiem. Cilvēkam taču nav cita uzdevuma dzīvē, kā kalpot citiem. Nav nekā svarīgāka. Kaut daudzi tā nav domājuši, tomēr tas tā ir, un to apliecina mūsu vēlme palīdzēt, ziedot, padot roku un citādi. Ne vienmēr tam ir nepieciešama nauda, bieži mīlestības dāvāšana, uzklausīšana, gudrs padoms vai praktiska palīdzība ir daudz svarīgāka.

Ja kāds vēlas kļūt par patiesi ticīgu, ja kāds vēlas, lai Dievs caur viņiem darbojas līdzīgi, kā tas notika minētajos citātos, tad ir jāpakļaujas sirds aicinājumam palīdzēt citiem. Nedrīkst sevi nocietināt un gudrot visādus attaisnojumus, kāpēc ne šoreiz....

Dievs to redzēs un novērtēs, un tad ar Dieva palīdzību mūsu ziedojumi un palīdzība citiem iegūs citus apmērus. Kas palīdzēs mums? Ir teikts, ja tev ir grūti, atrodi to, kam ir vēl grūtāk, un palīdzi viņam. Tas ir vislabākais, kā varam palīdzēt sev, jo Dievs noteikti mums palīdzēs, ja nedomāsim par to, ko ēdīsim un kur gulēsim, bet pildīsim Dieva gribu.

Esmu to izbaudījis, un tas patiesi strādā, tikai man kā Pēterim, izkāpjot no laivas, bieži pietrūkst ticības. «Tad Pēteris viņam sacīja: «Kungs, ja tu tas esi, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu.» Viņš sacīja: «Nāc!» Un Pēteris izkāpa no laivas un, iedams pa ūdens virsu, gāja pie Jēzus. Bet, vētru redzēdams, viņš nobijās un sāka grimt; un viņš sauca: «Kungs, glāb mani!» Tūdaļ, roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: «Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?»»

Mateja evaņģēlijs 14. nodaļa

Paļaušanās uz Dievu un ticība paver iespēju dot citiem to, kas viņiem visvairāk pietrūkst. Visvairāk cilvēkiem pietrūkst patiesas mīlestības.

Mēs dzīvojam laikmetā, kad ir tik izplatīti meli un nelikumības, ka tas rada mīlestības trūkumu ļoti daudziem. Kaut mīlestību un draudzību nevar nopirkt, toties to var ziedot un dāvināt.

Dāvināsim! Mīlestības pietrūkst gan lieliem, gan maziem, gan jauniem, gan veciem un arī pašiem mums. Mīlestības nebeidzamais avots ir Dievs, kurš mūs mīl un ļauj mums Dieva mīlestību uzkrāt, lai mēs ar to dalītos. Dzīves jēga ir mīlestībā, un arī Dievs ir mīlestība un tikai.

Nauda, māja, iestādītais koks un pat nosistā čūska paliks šeit, bet uz turieni varēsim paņemt tikai to, ko būsim devuši citiem, un dalīto mīlestību. Līdzi var paņemt tikai garīgās vērtības, bet laicīgais un taustāmais paliks laicīgajā pasaulē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

FotoNesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli, šobrīd acīmredzot svarīgākas ir LGBT un Navaļnija tēmas, tālab savu vārdu nāksies teikt man, salīdzinoši necilam mūsu valstiņas pilsonim, – latvietim. Viss turpmāk sacītais ir tikai personiskais viedoklis.
Lasīt visu...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa šonedēļ nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...